Fotogrāfa Mārtiņa Štruberga bildes:
Labrīt, labdien, labvakar!
Vasara jau atmiņā palikusi un rudens klauvē pie mūsu durvīm ar vējiem, lietiem un skaistām krāsām dabā. Lai gan nākamā vasara vēl samēra tālā nākotnē, EVS 2012 rīkotāji jau ir sākuši darboties.
Šeit ir jaunākās ziņas:
Nākamās vasaras tradicionālie datumi būtu sakrituši ar Londonas Olimpiskajām spēlēm un ļoti daudz dalībnieku nāk tieši no Anglijas, kuriem jau tagad ir biļetes kabatā uz sporta spēļu pasākumiem. Šajā sakarā organizatori sanāca kopā un sprieda par iespējamajiem datumiem EVS 2012.
Esam nolēmuši mazliet mainīt pierastos datumus, lai gan angļu zemē dzīvojošie varētu apmeklēt svarīgos sporta pasākumus, gan arī citās zemēs dzīvojošajiem nebūtu jākavē skolas sākums.
EVS 2012 datumi ir 5.08. – 19.08.2012
Jauku šo rudenīgo laiku jums visiem vēlot EVS rīkotāju vārdā
Dace Pāvula-Ali
Londonā, 2011.g.20.septembrī
Eiropas Vasaras skolas jaukās dienas Skrundā.
EVS 2011 sekmīgi norisinājās laikā no 24.jūlija līdz 7.augustam Skrundas arodvidusskolā. EVS kopā piedalījās 62 dalībnieki no tiem 41 skolēni, 14 audzinātāji, 6 skolotāji un vadītāja Dace Pāvula. EVS organizātori bija Dace Pāvula un Ivars Kalns-Tīmans.
Kā jau parasts EVS skolēni bija no dažādām valstīm: no Latvijas 20 (no tiem 7 bijušo trimdinieku bērni), Igaunijas - 1, Anglijas - 14, Vācijas - 2, Belģijas - 1, Kanādas - 2, Zviedrijas - 1.
EVS darbojās 14 audzinātāji no šādām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Luksemburgas, Anglijas, Vācijas, Austrālijas, Itālijas, Beļģijas. Atšķirībā no citiem gadiem audzinātaju vadītāja amatu dalījās divas audzinātājas – Sarma Zēgnere (Latvijas) un Elizabete Svilane (Belģijas).
Pārējā komanda sastāvēja no 6 skolotājiem - Sandra Paegle (latviešu valoda), Inese Kravcova (vēsture), Avita O’Donnell (dziedāšana), Paulīne Buchanan un Anna Auziņa (dejošana), Sarmīte Sedliņa (radošās darbnīcas), Ilze Ķībure (rotkalšana).
Jau rudenīgas lietuslāses un dzeltenas bērzu sprogas iezīmē vasaras beigas, tomēr daudziem bērniem, audzinātājiem un skolotājiem šī vasara atnesa interesanto piedzīvojumu, kuru sauc Eiropas Vasaras skola – EVS.
Bija jūlija pēdējās nedēļas nogale, kad jau 32. reizi EVS jauniešu un skolotāju jautrais autobusiņš devās ceļā no Rīgas uz Skrundu. Skrunda izvēlēta divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls, ka EVS šī gada galvenā tēma bija „Kurzemes hercogiste”, bet apakštēma „Janvāra barikāžu 20 gadu atcere”. Otrs iemesls, kālab EVS notika Skrundā, bija tas, ka Kurzeme bija novads, kurā EVS sen nebija notikusi, tālabad šī 32. EVS ļāva tās dalībniekiem labāk iepazīt vairākas Kurzemes pilsētas. Lai gan autobusā jau visiem ir skaidrs, ka galvenais nav vieta, bet gan EVS gars, kas visus dalībniekus sasauc kopā ik gadu, lai mācītos, atpūstos, priecātos un kopā būtu, kad ik apkampiens, saldu miegu vēlot, kad ik mīļais sveiciens no slepenā draudziņa, sniedz izjūtu, ka esi visu mīlēts, saprasts un gaidīts. Lai varētu saglabāt, veidot un stiprināt šo EVS garu, ir jāpateicas EVS atbalstītājiem: Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijas (LNPL) Izglītības Fondam, Zviedrijas Latviešu Centrālai Padomei (ZLCP) un Elfrīdas & Jāņa Rutku piemiņas fondam, Latviešu kopībai Vācijā (LKV), Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fondam, Latviešu Fondam, kā arī dažiem privātiem ziedotājiem.
Kad audzinātāji pēcpusdienā visus rūpīgi sakārtojuši pa Skrundas arodvidusskolas istabiņām, skanot Latvijas himnai, tika pacelts EVS karogs. EVS 2011. gada vasaras mācības ir sākušās. Vai visi viens otru pazīst? Labs jautājums, kuram ir sava pavisam konkrēta atbilde. Ir tikai 11 jaunpienācēju bērnu, un 1 audzinātāja Antra, par kuriem vairāk jāuzzina 1.vakara iepazīšanās spēlēs. Citiem tā ir atkalredzēšanās ar vecajiem draugiem, kā arī iespēja uzzināt par viņiem patīkamajām un nepatīkamajām lietām to, ko varbūt iepriekš vēl nebija zinājuši. Tā uzzinām, ka Emma Bokaldere ir lietus skrējiena aizsācēja un episko svārku valkātāja, ka Dainai Auziņai nepatīk odi, lapsenes un pārāk mīkstais spilvens, ka Elvisam Kranātam patīk viss, kas saistīts ar cīņas sportu, ka Matīsam Ozolam nepatīk, ja atņem viņa cepuri, bet Rebekai O`Donell patīk lietus. Un vēl un vēl...
Cik dažādi, cik brīnumaini dažādi ir šie EVS-nieki! Cik daudz EVS laikā viņi spēj dot viens otram!
Arī „Mantiņu meklēšanas” pasākums to apliecina, jo četrām grupām: „Dzeltenajiem bruņurupučiem”, „Sarkanajām valzivīm”, „Rozā pērtiķiem” un „Zaļajām vabolēm” ir dota iespēja atraktīvi parādīt īsos skečos Lācīšus no Tobago, Egli, Alu, Hariju Poteru EVS, „Jauno Vilni”, EVS pēc 100 gadiem, kā arī Hercogu Jēkabu. Īpaši atraktīvs bija apsveikums hercogam vārda dienā, kā arī Harijs Poters saņēma sodu EVS par pārāk ātru braukšanu.
Īpaši atzīmējama EVS ir Annu diena, kad visas 5 EVS Annas tiek godinātas, sveiktas un saņem uzmanības apliecinājumus visas dienas garumā. Šīs dienas vakara programmā bija Mēmais šovs, kurš lika aizdomāties par to, vai maz viegli ir notēlot Veļas mašīnu un Voldermortu, ko vēl grūtāk ir atminēt. Mēmais šovs sagādāja milzu jautrību un prieku.
Zināma erudīcijas pārbaude ir Jautājumu un atbilžu jeb „Kvīza” vakars. Šoreiz tika pārbaudītas zināšanas par Kurzemes hercogisti un hercogu Jēkabu, par barikāžu laiku, par „Prāta Vētru”, Kurzemes lielāko pilsētu. Īpaši saspringti domas mainās brīdī, kad jāsāk atbildēt uz jautājumiem par EVS. Tā uzzinām, ka šogad EVS bija 23 bērni, kas ir brāļi un māsas savā starpā un ka dziesmu grāmatiņā ir 74 dziesmas.
Spēja pašapliecināties, pierādīt savu viedokli, prasme uzklausīt pretēju viedokli ir diskusiju vakara pamatā. Arī tēmas interesantas no šķietami vienkāršas līdz sarežģītām, piemēram, „Ābols vai apelsīns”, „Vai veģetārieši ir labāki cilvēki?”, „Tautas vēlēts prezidents”. Bija patīkami redzēt, kā diskusijas prasmīgi vada audzinātāji Linards Levits, Māra Sinka un Monika Kļaviņa, neļaujot runātājiem novirzīties no tēmas.
Arī tradicionāla EVS Karoga spēle šogad notika mežā, kur koki, sēnes, bedres Guntaram Varslavānam un Mārim Priedītim netraucēja iegūt Brūnās komandas karogu, ļaujot Dzeltenajiem uzvarēt, bet smalkais lietus mazgāja sēņu cepurītes un Karoga spēles dalībnieku iekrāsotās sejas.
Milti, ūdens nešana saujās, apģērbu garākā josla un audzinātāju draiskā mukšana ar drēbēm. Bērnu neviltotie smiekli un prieks liecināja, ka stafetes kārtējo reizi ir izdevušās, ka miltu deguni, vaigi un pieres nav vis mīmu vai Arlekīna maskas, bet mūsu pašu EVS-nieki.
Sačukstēšanās audzinātāju un skolotāju starpā, satraukums audzinātāju vadītājas Elizabetes Svilānes acīs tikai zinātājiem un rūpīgiem vērotājiem lika saprast, ka Tas drīz vien būs. Tas ir EVS nakts pārgājiens, kuru ar satraukumu gaida ikviens EVS dalībnieks. Elizabete Svilāne kopā ar audzinātājiem īpaši lielu darbu ieguldīja šī pasākuma organizēšanā. Daudzie zombiji, kas slēpās mežā, starp tiem arī Kalvja Mikelšteina Lāčplēsis un Māras Sinkas dieviete Laima, kura 1. naktī modināja EVS dalībniekus un aicināja glābt no briesmām Sprīdīti, liecināja par audzinātāju lielo aizrautību, kā arī profesionalitāti šī pasākuma organizēšanā.
Jauks un intriģējošs ir pasākums „Perfektais pāris”. Tajā savu īsto partneri no vairākiem aizmugurē nosēdinātajiem izvēlējās daži EVS audzēkņi un audzinātāji, tika izmantoti interesanti jautājumi, lai piesaistītu uzmanību, lai iegūtu simpātijas, bija jāsniedz oriģinālas un asprātīgas atbildes. Bija jāvar atbildēt, kur brauktu pavadīt medusmēnesi, kādas puķes dāvinātu, ko dāvinātu Valentīndienā, bet kāda meitene Elvisam Kranātam kāzās vai dzimšanas dienā dāvinātu – astoņkāji. Ja izvēlētā iemīļotā meitene bija brašāka par draugu kā Emīlija Buchanan, tad viņa savu draugu uz rokām nonesa no spēles laukuma. Tāds īsts, jautrs un mīļš šovs.
Sparīga gatavošanās notika arī „Talantu un beztalantu” vakaram, kurā ikviens nometnes dalībnieks varēja brīnišķīgi izpausties. Koncertu atklāja skolotājas ar dziesmu popūriju „Aiz kalniņa dūmi kūp”. Skaisto balsu īpašnieces Alise Vasiljeva, Karlīna Jansone un Emma Bokaldere dziedāja ebreju tautasdziesmu, bet iepriekš minētās meitenes kopā ar Dainu Auziņu, Annu Bivbāni un Mairu Šultmani tikpat skaisti nodziedāja „What`s going on?”. Kādi mūzikas instrumenti tikai netika lietoti! Gan ģitāras, gan slota, gan tukšas „Venden” ūdens, gan „Sprite” pudeles. Arī priekšnesumi bija dažādi. EVS dalībnieki dejoja, vingroja, dziedāja, locīja rokas, sacentās kolas ātrdzeršanā. Bija humoristiska dziesma par zirgu ar salauzto lūpu, kurā spilgti atklājās Rūdolfa Valdovska un Mika Zvirbuļa humoristu talants. Par EVS-nieku dzīvi Skrundā dziedāja arī audzinātāji. Ļoti sirsnīgu dziesmu par mīlestību pret EVS sacerēja Marta Grīns, Zīle Kalns-Tīmane un Anna Veliņa, kuras uzvarēja šajā vakarā, tādējādi izpelnoties iespēju uzstāties noslēguma koncertā.
Barikāžu atceres pasākums notika Skrundas arodvidusskolas pagalmā pie ugunskura. Vēstures skolotāja Inese Kravcova bija noorganizējusi tikšanos ar Skrundā dzīvojošo barikāžu dalībnieku Vilni Grāveli, kurš dalījās atmiņās par to, kā barikāžu laikā sargājis Zviedru vārtus Rīgā. EVS dalībnieki aplūkoja arī Viļņa saņemto apbalvojumu. Arī skolotāja Sandra Paegle dalījās savos emocionālajos pārdzīvojumos, jo viņa atradās netālu no šāvienu vietas pie Ministru Padomes ēkas barikāžu laikā.
Barikāžu atmiņu ugunskuram kvēlojot, EVS dalībnieki turpināja Dziesmu karus, kuros uzdevumi kļuva arvien grūtāki. Sākumā bija jānodzied dziesma ar konkrētu vārdu „puisis” vai „jūra”, bet visgrūtākais uzdevums ir nodziedāt vienu dziesmu ar otras melodiju, piemēram, vārdi no tautasdziesmas „Bēdu manu lielu bēdu", bet melodija no „Aurēdama Vēja māte”.
Olimpiādes dienā visi EVS dalībnieki sadalījās pa komandām, kuru nosaukumi bija tieši tādi paši kā Cūkkārpas skolā, kurā mācījās Harijs Poters. Futbols, volejbols, 400 m skrējiens no rīta, bet vakarā tautas bumbas turnīrs. Tāda bija šī spraigā Olimpiskā diena, kurā ieguvējs bija ikviens tās dalībnieks.
Par to, ka šajā EVS audzēkņiem izdevās doties divos izbraucienos, jāpateicas skolas vadītājai Dacei Pāvulai un arī vēstures skolotājai Inesei Kravcovai, jo bērni gandrīz visu dienu pavadīja Kuldīgā – Kurzemes hercogistes galvaspilsētā, kur Kuldīgas novada muzejs bija sarūpējis īpašu orientēšanos pilsētā un muzejā, kuras rezultāts bija atbildes uz muzeja sagatavotajiem jautājumiem, piemēram, ka Ventas rumba ir platākais Eiropas ūdenskritums – 249 metri. Plūdu dēļ, gan ūdenskrituma augstums bija pavisam sarucis, tomēr pastaiga ar karti pa Kuldīgu sniedza lielu gandarījumu, pēc pastaigas ēdnīcas sarūpētās pusdienas svaigā gaisā bija īpaši garšīgas. Lielu prieku bērniem sagādāja nelielais brīvais brīdis, kurā atpūtas laukumiņā pie Ventas rumbas varēja gan paspēlēt volejbolu, gan izmēģināt kokā izgrebtās rotaļu mašīnas un traktorus, kā arī daži cerēja, ka varbūt, sniedzot saldu buču koka vardei, tā pārvērtīsies par princi vai princesi. Taču tas vēl nebija viss, jo vēl priekšā bija vienīgās kūku ceptuves laukos apmeklējums. Ineses tortes ir garšīgas un ekoloģiskas. Tortes arī varēja ēst uz nebēdu, jo saimnieki ir parūpējušies par tēju, kafiju un brīnišķīgu atpūtas vietu dabā, kur visi EVS-nieki saēdās tik daudz tortes, cik vien paši vēlējās, kā arī paņēma vēl līdzi ciemakukulim.
Otrs izbraukums bija uz Liepāju, kurš bija vairāk atpūtai, jūras ūdens un pludmales smilšu baudīšanai. Jūras vējš tās pūta pa gaisu, kas lika skriet peldēt, bet pēc peldes bērni relaksējās gan smiltīs, gan uz tām, gan spēlēja futbolu, gan vienkārši pastaigājās gar jūru.
Šī relaksācija ļāva iegūt spēku jaunai darba nedēļai, jo visi EVS dalībnieki nedēļas laikā intensīvi strādā stundās un interešu grupās, lai iegūtu zināšanas, kā arī lai varētu mācību nedēļu noslēgumā parādīt paveikto viesiem un vecākiem.
Šīs vasaras EVS tika pavadīta intensīvi darbojoties, par ko liels paldies jāsaka EVS vadītājai Dacei Pāvulai, kura veiksmīgi prata organizēt darbu, rāt, kad jārāj, slavēt, kad jāslavē, paraudzīties no malas, kad jāparaugās, piedalīties darba procesā, kad jāpiedalās. Dace veiksmīgi prata sadarboties ar Skrundas arodvidusskolas direktori un pasniedzējiem. Tā arodskolas pulciņu vadītāja Anda Vītola mācīja bērniem liet sveces. Cik trausli brīnumaina bija Elīzes Sinkas veidotā svece ar zeltīto maliņu, bet Emīla Plīša svecei ir neparasti negaidīts krāsu salikums. Uzmanību pievērš arī vaska kolāžglezniņas, kur kādā no rāmīša mirdzēja pat īsta disko bumba. Jaukas, atraktīvas, darbīgas un iedvesmojošas bija šīs nodarbības. Paldies skolotājai par to.
Lai arī pedagogi negarlaikotos, vakaros Dace organizēja tapošanas nodarbības, t.i. šalles veidošanu, ar pirkstiem adot uz siena grābekļa zariem. Šajā darbā palīdzēja Skrundas tapošanas aktīviste Velgas kundze. Liels bija skolotāju prieks par paveikto darbu, lai gan dažkārt tas prasīja lieku stundu no brīvā vai vakara laika, tomēr bija ļoti nomierinošs un domas sakārtojošs process, kas nebūt nav mazsvarīgi pēc intensīvas darba dienas ar bērniem.
Tā kā šī gada EVS tēma bija Kurzemes hercogiste, latviešu valodas stundās veidojām Skrundas EVS literāro kalendāru, kura vāku rotāja radošā mandala. Tās krāsošana bija domu sakārtošanas un ieklausīšanās process brīžos, kad jāklausās skolotājas Sandras Paegles stāstītajā, bet tad sekoja ik dienas pašu bērnu radītie darbi, kuri veicina valodas attīstību un radošo domāšanu. Bērni sacerēja teikas par to, ka Kurzeme radusies, rakstīja Kursas meitenes Līziņas un hercoga Jēkaba dialogus Kuldīgas pils parkā, kā arī iepazina Kurzemes interesantākos ļaudis I.Ziedoņa redzējumā. Lasot Kurzemē dzimušo autoru dzeju, tapa arī savas dzejas rindas:
Es negribēju
Redzēt tautu pazūdam,
Bet laiks vienmēr iet.
Vieglāk ignorēt,
Aizmirst pasaules bēdas.
Kurš atcerēsies?
Tā rakstīja Emma Bokaldere. Rindas, kuras liek aizdomāties ikvienam latvietim, ikvienam savu tautu mīlošam cilvēkam.
Vēstures skolotāja Inese Kravcova Eiropas Vasaras skolā šogad strādāja pirmo reizi, bet prata parādīt sevi kā radošu, izdomas bagātu un sadarbībai atvērtu pedagogu. Bērni uzzināja daudz par to, kas notika barikāžu laikā, kā arī izveidoja savus prezentācijas materiālus izstādei un noslēguma koncertam.
Radošo darbnīcu jau 3.gadu vadīja brīnišķīga, izdomas bagāta pasniedzēja Sarmīte Sedliņa, kuras vadībā bērni pirmajā nedēļā apgleznoja traukus, bet otrajā gatavoja linogriezumus. Sarmīte ir zinoša pasniedzēja, kura prot korekti virzīt bērna radošo domāšanu, ja pašam ideju piepeši nav, vai arī tās mazliet jāpakoriģē. Sarmīte Sedliņa vadīja arī vakara interešu grupas, kuru darba rezultāts bija draiskie Pamukāļi – jautras rotaļlietas no cimdiņiem. Ja viens pirkstainis kaut kur pamucis, tad no otra top brīnišķīgi eži, zaķi, lapsas un citi zvēri. Tā kā pērlīšu rotu vēršanu bērni bija iemīļojuši jau pērnajā EVS, šogad Sarmīte nolēma turpināt darbu, kā rezultātā interesenti varēja sev izveidot jaukus gredzenus, krellītes un auskarus. Dažās nodarbībās pievienojās arī skolotāji, tad, pirkstiem strādājot, strādāja arī balsis mūzikas pasniedzējas Avitas O`Donell vadībā.
Mūzikas stundas notika ik dienu, jo, kā jau iepriekš tika minēts, Dziesmu grāmatiņā, kura tika veidota īpaši šī gada EVS, bija 74 dziesmas. Avita O`Donell uzdod toni un, viņas sulīgās, samtainās balss ievadīti, EVS dalībnieki uzsāk I.Kalniņa „Dziesma, ar ko tu sācies”. Pasniedzēja ir stingra un prasīga, bet bērniem patīk dziedāt. Pat tad, ja par nokavēto stundas sākumu jādzied solo, arī dara to labprāt. Šogad dziedāts tika daudz, bet īpaši par mīlestību. Bērni, iedvesmojušies no latviešu valodas stundās lasītajiem K.Janševska romāna „Hercogs un Kursas meitene” fragmentiem, arī mūzikā izdziedāja mīlestības tēmu.
„Princesīte un Trubadūrs”, „Kad man vairs nebūs 16”, „Zemenes”, „Vella kalpu dziesma”, kā arī Mazsalacas EVS mācītā dziesma „Gula meitīna”, kas tika dziedāta pēc īpaša bērnu pieprasījuma, - bija dziesmas, kuru skanējums, pateicoties pasniedzējas Avitas darbam, kā arī audzinātāju Kalvja, Māras, Monikas un Jānas instrumentu piespēlei bija lielisks un iepriecējošs.
Deju pasniedzējas Paulīne Buchanan un Anna Auziņa mūs šogad īpaši pārsteidza ar iestudēto deju daudzveidību un sarežģītības pakāpi. Lepni, stalti stāvi, Pēteris Auziņš kā dejas vadītājs, precīzi mazie apļi, basu kāju raita dipoņa – tas ir abu pasniedzēju ilgā kopīgā darba rezultāts. Tomēr visus šogad pārsteidz „Sarabumbals”, kas dejas mācīšanās laikā sagādājis daudz jautru mirkļu gan pasniedzējām, gan audzēkņiem, kad kāds no viņiem, nevarēdams noturēties, izvārtījies zālē. Bet rezultāts ir lielisks. Tos lielos aplausus noslēguma koncertā abas deju pasniedzējas Anna un Paulīne bija īpaši nopelnījušas.
Mākslas interešu grupu šogad vadīja audzinātājas Monika Kļaviņa un Antra Švarcs. Tajās valdīja īsts, labestīgs mākslinieciskais radošums – grafiti, zīmēšanas spēle, portretu gleznojumi, mini filma ar māla figūrām – tas ir šīs radošās atmosfēras rezultāts.
Rotas šogad tika kaltas rotkales Ilzes Ķibures darbnīcā, kurā skanēja patīkama, iedvesmojoša mūzika. Šī gada uzdevums bija izkalt Kurzemes saktu, bet materiālu iedvesmai grupas dalībnieki smēlās no Ventspils muzejā Ilzes atrastajām saktu fotogrāfijām un zīmējumiem. Tā tapa katra interesenta paša skice, tad smagāks darbs – kalšana, vīlēšana, pulēšana, slīpēšana, krāsošana. Ilze pati saka, ka „mazais metāla gabaliņš atdzīvojas zem vīlītes”. Arī bērni to sajuta, tālab tapa interesantas saktas gan kā degoši riteņi, gan kā neparasti ziedi, gan kā izteiksmīgi ķēmi, gan atvadu saktas no EVS tiem jauniešiem, kuri šeit vairs nebūs kā skolnieki, bet varbūt reiz atgriezīsies kā audzinātāji.
Ir viena ļoti, ļoti gaidīta EVS lieta. Tā ir EVS avīze, jo tajā spilgti, neparasti un jautri tiek atveidota katras EVS dzīve. Šogad avīzi veidoja interešu grupa Elizabetes Svilānes, Sarmas Zēgneres un Jānas Andersones vadībā. Darbs tika veikts ļoti labi, jo ikviens no EVS dalībniekiem juta, ka darbojas žurnālisti, fotoreportieri un intervētāji, kuru darba kopīgais rezultāts ir EVS avīze.
Gribas īpaši atzīmēs SKRUNDAS EVS audzinātāju darbu, kuru šogad vadīja Elizabete Svilāne un Sarma Zēgnere. Meitenes sevi parādīja kā spējīgas uzņemties atbildību un organizēt darbu. Lieliska bija arī plašā audzinātāju komanda. Nopietnie, erudītie un filozofiskie Miks Grīns, Aleksandrs Bērziņš un Linards Levits, mazliet vēl puiciskie un tālab labus kontaktus ar audzēkņiem veidojošie Lauris Grīns un Matīss Reinhards. Sirsnīgās, mīļās un rūpīgās Jāna Andersone, Māra Sinka un Ilze Vīksne. Mākslinieciski vējainās un iedvesmojoši enerģiskās Monika Kļaviņa un Antra Švarcs. Bet kopā ar visiem, blakus visiem, reizē ar visiem – jaukais, jautrais Kalvis Mikelšteins, bez kura neiztika gandrīz neviens pasākums. Šī gada audzinātāju komanda paveica milzīgu darbu aktīva EVS brīvā laika organizēšanā, kā arī sniedza atbalstu un palīdzību pasniedzējiem un EVS vadītājai Dacei.
Visjaukākais EVS notikums bija tās jaunākās dalībnieces Daces meitiņas Aišas ierašanās, jo viņa sagādāja daudz sirsnīgu brīžu EVS dalībniekiem. Esot tikai nedaudz vairāk par gadu veca, Aiša kopā ar māmiņu gan padziedāja, gan padancoja, gan saņēma dāvanā mammas Daces veidoto Pamukāli. Ir prieks, ka EVS turpinās, ka Aiša ir šīs skolas turpinājums tālākos 15 gadus. Lai Tev, Aiša, gaišs ceļš un jauki ļaudis visapkārt!
Skrundas EVS – 2011 ir beigusies, lai dotu stafeti nākamajai. Šī gada EVS goda audzēkņa kausu saņēma burvīgā, izpalīdzīgā, patiesā Anna Klučņika. Asaras acīs, pateicības vārdi, jaukais koncertuzvedums, pateicības vārdi gardo ēdienu gatavotājām – Skrundas arodvidusskolas ēdnīcas pavārēm, polonēze, himna un karoga nolaišana, tās ir lietas, kas liecina par to, ka drīz pēc nakts ballītes autobuss EVS dalībniekus snauduļojošus vedīs uz Rīgu. Pašu un vecāku prieks par 2 nedēļās paveikto ir rādītājs tam, cik EVS ir vajadzīga un svarīga. Šogad par daudzajām zināšanām, kuras ieguva bērni, paldies pasniedzējiem, bet īpaši EVS vadītājai Dacei Pāvulai.
EVS gaida atkal jaunus interesentus, jo ticiet, kas vienreiz nokļuvis EVS, grib būt tur vēl un vēlreiz. Tās īpašais gars liek doties turp no jauna. Lai visiem jauks šis ziemas mācību gads, jo daudzi zina, ka EVS 2012 (no 5. – 19.augustam) gaida jau nākamajā vasarā!
Sandra Paegle
Latviešu valodas un
literatūras skolotāja
Palīdzēsim baleta gulbim no Latvijas!
Cienījamie Laika lasītāji Vašingtonā!
Kā lasījāt mūsu laikraksta 31. numurā, uz Vašingtonu pošas jaunā balerīna Jūlija Brauere, kas šopavasar absolvējusi Rīgas Choreografijas vidusskolu.
Viņai šovasar izdevās sevu talantu pierādīt Starptautiskā jauno baleta mākslinieku konkursā Seulā (Dienvidkorejā), kur izcīnīta iespēja papildināties Vašingtonas baleta skolā ar perspektīvu – pēc veiksmīga mācību gada saņemt slavenās Vašingtonas baleta trupas angažmentu.
Lieki piebilst, ka Jūlijai, latviešu meitenei no Sibirijas Lejasbulānas ciema, šāds piedāvājums ir liela likteņa dāvana. Savulaik viņa, būdama bārene, devās pretī savam sapnim un ieradās Rīgā, lai apgūtu baleta mākslu.Tagad liktenis viņai sagādājis jaunu izaicinājumu.
Ar Jūlijas Braueres vārdu saistās daudz cerību, jo savu neatlaidību un mērķtiecību meitene jau apliecinājusi, dzīvojot visus skolas gadus kopmītnē, viņa pieradusi pie atbildības un patstāvības. Jau septembrī Jūliju gaida Vašingtonā, viņai nav bail no darba, jo skolas gados ir pierasts strādāt līdz septītajiem sviedriem. Bet bažas rada sadzīves problēmas – nepieciešami līdzekļi uzturam, dzīvei svešā vietā, jaunos apstākļos.
Līdz ar Jūliju Braueri, viņas skolotāju un labvēļiem Latvijā griežamies pie tautiešiem Vašingtonā. Varbūt kāda ģimene varētu uzņemties rūpes par meiteni, dot viņai pajumti vai varbūt vēl kā citādi palīdzēt iejusties jaunā dzīves posmā? Par savu gatavību jelkādā veidā palīdzēt lūdzam paziņot redakcijai vai Jūlijas Braueres paidagoģei Indrai Lapšinai pa mobilo tālruni
+371 29501736 vai e-pastu indralapsina@rhv.lv
Baleta gulbis no Latvijas gatavojas savam lidojumam. Palīdzēsim Jūlijai!
Priecājamies par mūsu Jūlijas Braueres panākumiem un novēlam viņai turpmāk lielus panākumus!
EVS saime un draugi
http://www.laiks.us/index.php?p=8352&gads=2011&lang=1452&a=2&b=1&lbu=17115
2011. gada 12.jūlijā
Sveicināti, mīļie EVS-nieki, vecāki, skolotāji un audzinātāji!
Nosūtām Jums aktuālākās ziņas, pirms kārtojat somas un dodaties ceļā uz EVS.
1. Vieta
Skrundas arodvidusskola
Skrundas arodvidusskola atrodas 6 km no Skrundas pilsētas (no Rīgas pirms Skrundas, no Liepājas aiz Skrundas), 30 km no Saldus, 42 km no Kuldīgas un 75 km no Liepājas.
2. Datumi
no svētdienas (24. jūlija) līdz svētdienas (7. augustā)
3. Svarīgi telefona numuri
EVS 2011 vadītāja Dace Pāvula:
tel.nr. 0044-7886621970 vai 00371-25469943 (no 21.07.2011)
EVS 2010 medmāsa Paulīne Buchanan tel.nr. 00371-25945872
4. Kopīgā iz-/atbraukšana ar autobusu
Izbrauksim no Rīgas - Prezidenta pils
(Krastmalas pusē) 24.jūlijā, plkst. 14.00
Liels lūgums ierasties laicīgi! Ja kaut kas neparedzēts/neplānots atgadās, vai kāds, kurš pieteicies braucienam, ar autobusu tomēr nebrauc, lūdzu paziņot, uz kādu no augstāk minētajiem telefona numuriem (skat. 3.punktu).
Atpakaļ autobuss no Skrundas izbrauks 7.jūlijā, plkst 12.00. Rīgā ieradīsimies apm. plkst. 14.00 pie Okupācijas muzeja (starp RTU un muzeju)
5. Tiem, kuri brauc privāti
Lūgums: Skrundas arodvidusskolā neierasties pirms plkst. 16.00!
EVS rīkotāji neuzņemas atbildību par EVS dalībniekiem, kuri ieradīsies agrāk un tiks atstāti nepieskatīti!
EVS beigās bērnus lūdzu vest mājas pirms plkst. 12.00!
6. Veselība
Lūgums visiem ņemt līdzi Potēšanas karšu/grāmatiņas vai vismaz kopijas - Latvijas likumi par dalībnieku, skolotāju un audzinātāju veselību ir ļoti stingri. Noteikti ņemiet arī līdz Eiropas Savienības veselības kartiņas, lai jauniešiem nebūtu sarežģījumu nepieciešamības gadījumā apmeklēt ārstus.
Latvijā dzīvojošiem bērniem ir jāizņem izziņa pie ğimenes ārstu, kurā ir norādīts, ka bērns pēdējo divu nedēļu laikā nav bijis kontaktā ar infekcijas slimībām, dalībniekam nav pedikulozes (utis un citi rāpuļi), un dalībnieka veselības stāvoklis ir apmierinošs (ğimenes ārstiem konkrēti jāzina, kas tieši jāuzrāda).
Latvijā dzīvojošie audzinātāji un skolotāji:
Jums jāņem līdzi sanitārās grāmatiņas !
Ārzemēs dzīvojošie dalībnieki un skolotāji:
Jums arī vajadzīga izziņa no sava ğimenes ārsta
ar līdzīgu informāciju (ja tāda iespēja pastāv) !
EVS darbinieku vidū ir kvalificēta medmāsa no Lielbritānijas (Paulīne Buchanan), kura rūpēsies par noberztām kājām, sīkām skrambiņām, nelielām galvassāpēm un tamlīdzīgām vainām. Ja Jūsu bērniem ir nepieciešams lietot kādus nopietnus medikamentus, lūdzu par to informējiet EVS vadību un īpaši medmāsu ar konkrētiem norādījumiem (būtu parocīgi, ja Jūs šo informāciju norādītu rakstiski un iesniegtu medmāsai Paulīnei pirms izbraukšanas pie autobusa).
7. Veğetārieši
Veğetāriešu ēdienu būs iespējams saņemt tiem dalībniekiem, skolotājiem un audzinātājiem, kuri savlaicīgi mūs par to ir informējuši. Nometnes laikā ēšanas paradumus mainīt nebūs iespējams!
8. Noslēguma sarīkojums
Sestdien, 6. augustā plkst.16.00, rīkosim noslēguma pasākumu dalībniekiem, vecākiem, vecvecākiem un citiem radiniekiem. Pēc “oficiālās” daļas dalībniekiem, skolotājiem, audzinātājiem un ğimenes draugiem būs iespēja kopīgi vakariņot, satikties ar sen neredzētiem draugiem un protams paklačoties, vai nu tas ir par politiku vai kādam citām interesantām lietām
9. Ieteikumi koferu saturam
vakara nodarbībās).
10. Mājās atstājamās lietas
Vērtslietas, naži, šķiltavas (EVS ir nesmēķētāju nometne !) un tamlīdzīgas lietas.
Ļoti nopietni pārdomājiet mobīlo telefonu līdzņemšanu! Ja vecāki EVS laikā vēlas sazināties ar savām atvasēm, tad noteikti var zvanīt uz augstāk minēto atbildīgo darbinieku telefonu numuriem (skat. 3.punktu) !
EVS VADĪBA NEUZŅEMAS NEKĀDU ATBILDĪBU PAR PAZUDUŠĀM VĒRTSLIETĀM , NAUDU , MOBĪLIEM TĀLRUŅIEM UN TML !!!
Nu ko, gatavojamies, uzkrājam enerğiju, ņemam līdz labu omu & tiekamies 24.jūlijā !
Uz redzēšanos EVS 2011!
Dace Pāvula
Šeit jūs atradīsiet to dziesmu vārdus, kuras dziedam katru dienu (no rīta, vakarā, pirms ēdienreizēm un pirms gulētiešanas). Vēlējāmies atgādināt vārdus tiem, kuri jau tās dziedājuši gadiem un iepazīstināt jaunpienācējus
Papildus dziesmām atradīsiet arī informāciju par tiem audzinātājiem, kuri pieskatīs EVS dalībniekus, un skolotājiem, kuri dalīsies ar savam zināšānām un iemaņām.
EVS DZIESMAS
Rīta dziesma
Aust gaismiņa, lec saulīte,
Tas pirmais’i gaišumiņš.
Labrītīņ Dievs palīdz,
Tā pirmā’i valodiņ’.
Kādu dziesmu dziedāsim
No rītiņa celdamies.
Par ošiem, par kļavām,
Par kupliemiem ozoliem,
Karoga nolaišanas vakara dziesma
Noriet saule vakarā (i), ai vakarā (i),
Mēža galus veltīdama, ai veltīdam’.
Liepai kāra zelta jostu, ai zelta jost’,
Ozolami sidrabiņu, ai sidrabiņ’.
Sīkajami kārkliņami, ai kārkliņami
Uzvelk zelta gredzentiņu, ai gredzentiņ’.
Noriet saule vakarā (i), ai vakarā (i),
Mēža galus zeltīdama, ai zeltīdam’.
Vakara dziesma
Aijā, aijā, mēnestiņš iet staigāt x2
Dos man saldu miedziņu, vērps man sapņu diedziņu, līdz pašami rītiņam
Aijā, aijā, mēnestiņš iet staigāt x2
Dos man saldu miedziņu, vērps man sapņu diedziņu, līdz pašami rītiņam
Aijā, aijā, mēnestiņš iet staigāt x2 Ar labu nakti! Visi gultās!
Galda dziesma
Met dieviņi zelta krustu Lai paēda, kas neēdis
Ap šo visu istabiņu... 2x Lai padzēra, kas nedzēris... 2x
Labu apetīti!
INFORMĀCIJA PAR AUDZINĀTĀJIEM & SKOLOTĀJIEM:
https://docs.google.com/document/d/1pUbGp81uFbBOql1ME56MzI-4eWD-cP9JhkM0...
Sveicināta, mīļā EVS saime!
Atkal pienācis tas mirklis gadā, kad nākam pie jums ar ziņām par Eiropas Vasaras skolu.
Tātad šīs vasaras EVS notiks no 24.jūlija līdz 7.augustam Skrundas arodvidusskolā.
Ja esat ieinteresēti piedalīties, lūgums līdz 30.aprīlim atbildēt uz apakšā norādīto e-pastu. Maija pirmajā nedēļā izsūtīsim pirmo apkārtrakstu un pieteikšanās anketas.
Kā parasti interese ir liela, tamdēļ nekavējieties!
Gaidām ziņas no jums,
Dace
(EVS 2011 vadītāja)
00447886621970
dacepavula@hotmail.com
EVS 2010 sekmīgi norisinājās laikā no 25.jūlija līdz 8.augustam Mālpilī. EVS kopā bija 66 personas: 48 skolnieki, 11 audzinātāji, 6 skolotāji un vadītāja Lilija Zobens. EVS organizātori bija Dace Pāvula, Līnīte Zobens-East un Ivars Kalns- Tīmans.
EVS piedalījās skolnieki no šādām valstīm: no Latvijas (21 – no tiem 14 bijušo trimdinieku bērni), Igaunijas (2), Anglijas (14), Īrijas (1), Vācijas (2), Luksemburgas (1), Belģijas (1), Amerikas (2), Austrālijas (4).
EVS darbojās 11 audzinātāji no dažādām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Luksemburgas, Anglijas un Austrālijas. Audzinātāju vaditāja bija EVS ilggadīgā dalībniece Līnīte Zobens-East.
Pārējā komanda sastāvēja no 6 skolotājiem- Sandra Paegle (latviešu valoda), Laura Miķelsone (vēsture), Paulīne Buchanan un Anna Auziņa (dejošana), Sarmīte Sedliņa (vismācība), Didzis Krūmiņš (māksla).
EVS 2010 vadītāja Lilija Zobens mācīja dziedāšanu.
EVS 2010 sirsnīgi pateicas par atbalstu: LNPL/ IF, ZLCP/ Rutku Fonds, LKV/Konrades kdz.Fonds, viesnīcai “Radi& Draugi” un vairākiem privātiem ziedotājiem.
EVS 2010 ziņas un foto ar laiku tiks ievietotas EVS mājas lapā www.eiropasvasarasskola.net.
Velga Zēgnere (EVS kontu pārzine)
Mārupe 17.08.2010
Šī gada 25. jūlijā pie Rīgas pils Daugavmalā pulcējās jaunieši, viņu vecāki, skolotāji, audzinātāji.
Karstā svelme netraucēja mīļi apkampties un apsveicināties sešdesmit sešiem EVS-2010 dalībniekiem, starp kuriem daudzi bija veci jo veci draugi, bet daudziem, skatoties sirsnīgajos smaidos un klausoties jautrajās, čalojošajās sarunās, kļuva skaidrs, ka, neskatoties uz to, ka viņi EVS ir pirmo reizi, tiks iegūti jauni, labi draugi. Brauciens līdz šīs vasaras EVS mītnes vietai, Mālpilij, nebija ilgs – tikai vienu stundu – tālab atbraucēji varēja ātri un ērti iekārtoties. Mālpilī laipni EVS dalībniekus sagaidīja Mālpils profesionālās vidusskolas direktore, kā arī kopmītnes dežurante, kuras izrādīja un piedāvāja telpas nakšņošanai un darbam, atpūtai. Tās bija gaišas, tīras un sakoptas, un EVS dalībnieki jutās gaidīti.
Šogad Eiropas Vasaras Skolu vada viedā un gudrā kordiriģente un mūziķe Lilija Zobens. Ikvienam EVS dalībniekam, jau atrodoties kopā ar Liliju, ir jājūtas lepnam un ieguvušam īpašas dzīves gudrības un patiesības. Atklājot EVS un uzvelkot karogu pirmajā dienā, Lilija Zobens novēlēja ikvienam dalībniekam jaukas divas nedēļas Mālpilī, kā arī teica, ka katra EVS dalībnieka godaprāts ir arī visas EVS gods un labā slava. Šis novēlējums kļuva par visas EVS-2010 moto, ko centās ievērot ikkatrs skolas dalībnieks.
Pateicoties šiem jaukajiem un stiprajiem skolas vārdiem, kā arī EVS-2010 atbalstītājiem - Latviešu Nacionālajai Padomei Lielbritānijā (LNPL), Anglijas Latviešu Izglītības Fondam (I.F.), Zviedrijas Latviešu Centrālajai Padomei (ZLCP) un Elfrīdas & Jāņa Rutku piemiņas fondam, Latviešu Kopībai Vācijā (LKV), arī par ziedojumu no Konrades kundzes mantojuma, Anglijas DV Fonda īpašumam „Radi & Draugi” (Rīgā), Latviešu Fondam un vairākiem privātajiem ziedotājiem 31. Eiropas Vasaras Skola varēja sekmīgi uzsākt savas divas mācību, izklaides un kultūras nedēļas Latvijā.
Visu šo laiku jutām EVS koordinatores un darba organizatores Daces Pāvulas rūpi par EVS-2010. Lai gan pati viņa nevarēja šogad būt mūsu vidū un vadīt EVS, jo viņas dzīvē ir priecīgs notikums – piedzimusi meitiņa Aiša, ikviens EVS dalībnieks juta Daces klātbūtni, jo Dace bija tā, kas organizēja EVS kopā ar saviem palīgiem Līnīti un Liliju, tā, kas ik dienu, būdama Londonā un rūpēdamās par Aišu, sūtīja laba vēlējumus, pārdzīvoja kādas sīkas neveiksmes un deva padomus. Paldies, Dace, par to!
Jau pirmajā vakarā pēc iekārtošanās tika organizētas iepazīšanās spēles, kurās dalībnieki iepazinās viens ar otru, kā arī uzzināja, kas otram patīk, kas nē. Tad aši visi sastājās pēc auguma un klusējot izveidoja EVS alfabētisko rindu vārdu secībā. Kā pēdējais pārbaudījums bija ātri nosaukt pretim stāvošā vārdu, segai nokrītot.
Šī gada EVS tēma bija „Ūdentiņš, akmentiņš, Tie dzīvos saules mūžu. Brīvība.”. Šīs tēmas tika ieteiktas latviešu valodas, vēstures, dziedāšanas, dejošanas un visdarbu stundās, kā arī interešu grupu darbā.
Latviešu valodas stundu laikā skolēni skolotājas Sandras Paegles vadībā apguva akmens un ūdens simbolisko nozīmi cittautu un latviešu kultūrā, mācījās izprast frazeoloģismus, kas ietver ūdeni un akmeni kā pamatvārdus, iepazinās ar latviešu autoru darbiem, kuros minētas šīs mūžīgās vērtības – ūdens un akmens, kā arī rakstīja savus radošos darbus, no kuriem labākos publicēja arī EVS avīzē:
„Ārā spēlē lietus
Akmeni, klausies tā smieklus
Soļus uz augšu liec vieglus
Zilus matus mazgāsi kosmosā,
Kur kāds tev smaidīs,
Gaidīs.”.
Tā raksta Emīlija Zemīte savā vēstulē akmens draugam, kuru katrs EVS dalībnieks ar akrila krāsu palīdzību radīja uz izvēlētā Vidzemes akmens.
Latviešu tautas brīvības cīņu tēmu savās vēstures stundās risināja vēstures skolotāja Laura Miķelsone. Brīvība. Cik sarežģītas un grūtas dažādos laikos ir bijušas latviešu tautas cīņas par savu brīvību, cik lielas alkas pēc tās devušas spēku. Par šīm cīņām dažādos laikos skolēni veidoja planšetes, zīmējumus, kā arī izteica savu viedokli un diskutēja.
Trešā stunda ik dienu bija „Visdarbi”, kurus vadīja Sarmīte Sedliņa. Šajās stundās ar krāsu palīdzību pavisam vienkāršas pudeles ieguva neparastas un noslēpumainas krāsas, bet krāšņumu tām deva dekupāžas tehnikā izveidotais zīmējums. Īpašu rūpību un pacietību prasīja filcēšanas tehnika, kurā strādājot ikviens skolēns varēja pagatavot bumbiņas, auskarus, somiņas un paliktnīšus tējas krūzītei. Katrs skolēns varēja pārbaudīt pirkstu veiklību, verot pērlīšu piekariņus – ūdens un akmens dzīvniekus – zivis un ķirzaciņas.
Šī bērnu krāsainā darbošanās radīja prieku pašiem un arī tiem vecākiem un radiniekiem, kuri aplūkoja izstādi pēc noslēguma koncerta.
Īpaši interesantas bija Lilijas Zobens vadītās dziedāšanas stundas, kurās bērni pirms dziedāšanas ievingrināja balsi, muzikāli izlocīdami dažkārt pat smieklīgas un neparastas zilbes, bet soliste Emma Bokaldere saņēma noderīgus padomus, kā ar vingrinājumu palīdzību pārvarēt uztraukumu pirms koncerta. Stundās tika izdziedātas gan jaunas, gan vecas dziesmas, bet īpaši saviļņojoši skanēja „Mana dziesma”, kas gan ikdienā, gan koncertā dziedot, līdz asarām aizkustināja daudzus dziedātājus un klausītājus.
Dejas stundās soli aiz soļa „Saules rotaļā”, „Pērkona dejā”, „Kālabadi galdiņam” un citās EVS dalībnieki rakstīja Paulīnes Buchanan un Annas Auziņas vadībā. No šīm skolotājām bērni var mācīties kā dejas soļu raitumu, tā arī stalta auguma turēšanu un gaišu skatu apmaiņu, pāriem šķiroties. Īpaši cēli tika izdejota „Latgaliešu kāzu deja”, kurā kā solisti uzstājās EVS absolvente Lia Buchanan un Matīss Donovs.
Šīs vasaras EVS audzinātāji arī bija ļoti jauki un radoši. EVS audzinātājus koordinēja un vadīja Līnīte Zobens-East un, kad iepazīšanās spēlē tika vaicāts, kuro reizi viņa ir EVS, tad Līnīte atteica, ka nevar saskaitīt, kura tā būs. Patiesībā īpaši pēdējos gados ir licies, ka EVS ir Līnīte un Līnīte ir EVS, tik ļoti visi – skolēni, audzinātāji un skolotāji jau ir pieraduši pie Līnītes aktivitātes, spējas līdzi just un apkampt, ja tas nepieciešams, kā arī stingrāka, nopietnāka vārda un atbildības par darāmo darbu.
Daudzi jaunie audzinātāji to visu var mācīties tieši no Līnītes. Ar lielāku pieredzi EVS šogad strādāja arī mīļā Elizabete Svilāne, atbildīgais Kaspars Kokins, atraktīvā Sarma Zēgnere, jautrā Klāra Brūvere, mīļā Jāna Andresone, jestrais Jānis Daniklifs, kā arī pirmo gadu EVS audzinātāju dzīvē iesaistījās Aleksandrs Bērziņš, Lauris Grīns, Linards Levits un Māra Sinka. Viņi centās darīt visu ar lielu atbildības sajūtu un bija jūtams, ka viņiem uzticētās pēcpusdienas aktivitātes un pasākumi notika pārdomāti un jautri.
Ik pēcpusdienas bija ļoti interesantas un EVS dalībnieki tūliņ pēc klusās pusstundas nodarbojās ar dažādām sporta aktivitātēm, visbiežāk tā bija peldēšana Sudas upes peldvietā, jo laiks bija karsts un sutīgs, dažkārt bērni spēlēja futbolu un volejbolu. Šīs sporta aktivitātes vienmēr tika ļoti gaidītas, jo zināmā mērā tā bija arī gatavošanās olimpiādei, kura risinājās EVS otrajā nedēļā.
Pēc sporta nodarbēm un launaga pēcpusdienas cēlienu aizpildīja interešu grupu nodarbības. Šogad tās bija vairākas: EVS avīzes redakcija, teātris, šaha un zolītes spēle, pērlīšu rotu darbnīca un māksla. Pirmās trīs vadīja audzinātāji. Īpaši aktīvi darbojās EVS avīzes korespondenti, iesniegdami pieprasītos rakstus par EVS notikumiem, teātra grupa Jāņa un Klāras vadībā izspēlēja etīdes par EVS dzīvi un dažādiem notikumiem, arī koncertuzvedumā parādot, ka uz tik skumju lietu kā bēres var paraudzīties dažādi. Teātra grupas dalībnieki izspēlēja gan skumjo, gan jautro etīdi. Notika arī šaha un zolītes turnīri, kuru organizēšanā aktīvi piedalījās audzinātāji Sarma Zēgnere un Aleksandrs Bērziņš.
Negaidīts atklājums bērniem bija pērlīšu rotu darināšana Sarmītes Sedliņas vadībā. Lai gan sākotnēji zēni nebija īpaši aktīvi pieteikušies, tad pēc nelieliem mēģinājumiem Visdarbu stundās arī puiši pārliecinoši vēra pērlīšu rotas un izteica vēlēšanos to darīt arī savās mājās.
Mākslas skolotājs Didzis Krūmiņš Mākslas stundās ļāva bērniem radīt savas mākslinieciskās fantāzijas par akmeni un ūdeni, kā arī tapa skices un zīmējums – brīvības putns, kurš vēlāk tika izmantots kā 31. EVS Mālpilī simbols uz skolas dalībnieku krekliņiem. Interesantas bija arī gleznas par ūdens tēmu, kurās tika atspoguļoti arbūzi to tradicionālajās, kā arī netradicionālajās formās (izrādās, ka fantāzijās arbūzi var būt arī kantaini).
Pēc vakariņām notika bezgala daudz audzinātāju vadīti pasākumi. Interesantākie un tradicionālākie, kurus bērni ik gadu gaida ar nepacietību, ir: „Mantiņu meklēšana”, kurā šogad piedalījās jautras komandas „Zaļie Ziloņi”, „Zilie Pelikāni”, „Sarkanās Žirafes”, bet vinnētāji bija „Dzeltenie Bruņurupuči”, kuri visveiklāk atrada visas sarakstā minētās lietas un visjautrāk saģērba transvestītu, kā arī notēloja „Māru pēc naktsmiera” un „Laura draudzeni”.
Arī „Karogu spēle” 28. jūlija pēcpusdienā ir veca, laba tradīcija. Ir jāatrod pretinieka komandas karogs, jāsaņem gūstekņi, kuriem improvizētā „cietumā” sods jāizpērk ar dziesmām audzinātājas Līnītes ģitāras pavadībā. Šoreiz uzvarēja draudzība „Dzeltenās vistas” neizšķirti pret „Melnajiem lāčiem”. Urā!!!
„Mēmais šovs” ir vienmēr guvis lielu popularitāti. Dotās lietas un ļaudis ne vienmēr ir viegli parādīt un uzminēt. Šoreiz „klupšanas akmens” bija „Lady Gaga”.
Sestdienas vakara ballīte šoreiz bija ar turpinājumu, jo EVS dalībnieki naktī devās visbiedējošākajā, gaidītākajā un noslēpumainākajā Nakts pārgājienā, kura organizēšanā aktīvi piedalījās audzinātāji, bijušie audzēkņi, kā arī skolotāji. Viss sākās pagrabā, bet beidzās pie baznīcas, kur audzinātājs Lauris pat nejauši saņēma olas metienu sejā, jo tika sajaukts ar mistisko 1. EVS audzēkni Jēkabu, kurš bija ieradies uz 31. EVS, lai atriebtos. Audzinātājiem dziedot, pēc pārgājiena EVS dalībnieki aizmiga jau pret rīta pusi.
Svētdienas vakara stafetes bija jautras un ābolu, ūdens, miltu stafete kā parasti izraisīja vislielāko jautrību. Uzvarēja 2. komanda un ieguva balvā konfektes.
Jautājumu un atbilžu (KVIZ) vakarā par visgarlaicīgāko audzēkņi uzskatīja jautājumus par zinātni, bet vislabākie un jautrākie bija jautājumi par EVS.
Dziesmu karu vakarā vajadzēja nodziedāt dziesmu ar to vārdu, kurš minēts izvilktajās lapiņās, bet, ja tika dancots, attēlota dziedātā dziesma bez dziedāšanas, improvizēta melodija, tad varēja iegūt papildpunktus. Sūrā, grūtā cīņā uzvarēja 2. komanda.
Nu jau vairākus gadus EVS dalībnieki dodas uz „slepeno randiņu”, lai noteiktu EVS perfektākos pārus. Te nu bija jautrības bez gala, jo negaidītās situācijas lika smaidīt, smieties un brīnīties par neparastajām izvēlēm.
Talantu un beztalantu vakarā atklājās jaunas radošās grupas, piemēram, „Audzinātāji” – Marta, Noela, Zīle, Amanda, Gunta, Lija, Baņuta un Emīlija, „Komandantes” - Justīne, Lia, Indra un Karlīna. Konkursa uzvarētājs Krišjānis Cerbulis spēlēja saksofonu un uzstājās arī EVS noslēguma konkursā.
Tādas valstis kā EVS olimpiādē nav piedalījušās nevienā citā pasaules sporta pasākumā un tālab ir unikālas: EVSnija, Nārnija, SEFnija (Sarma un Elizabete ir visforšākās) un Viduszeme. Olimpiādē bija šādas disciplīnas: volejbols, futbols, tautasbumba un citas.
EVS dzīvi krāšņāku darīja arī citas jaukas lietas. Visneparastākais un grūtākais bija izbraukums uz atpūtas parku „Rāmkalni”, kur tika braukts ar laivām, likta lielā „puzzle”, kāpts pa baļķiem, klintīm, pabūts Velnalā un braukts ar divriteņiem. Tā bija pamatīga slodze, bet EVS dalībnieki atgriezās mājās noguruši un laimīgi.
Citvakar bērni, audzinātāji un skolotāji apmeklēja Jauno talantu koncertu Mālpils muižā, kuru vadīja un dziesmas dziedāja Andris Ērglis, kā arī citi latviešu mūziķi. Nelielu, bet krāšņu koncertu sniedza arī paši Jauno talantu skolas dalībnieki. EVS dalībniekiem koncerts sagādāja prieku, un daudzi dziedāja un dejoja līdzi koncerta izpildītājiem.
Īpaši interesanta bija arī ekskursija pa Mālpili gides Daces Brūnas vadībā. Tā EVS dalībnieki uzzināja daudz neparastu lietu par Mālpils vēsturi, vietu izcelsmi un pašiem mālpiliešiem.
Kādu dienu EVS dalībniekiem bija Lilijas Zobens noorganizētā interesantā tikšanās ar Aivu Rozenbergu – pasākumu „Rīga – Eiropas kultūras pilsēta 2014. gadā” kuratori. Tika stāstīts par logo izveidi, kura pamatā ir Austras koks, un par pasākumiem, kuri gaidāmi šī notikuma sakarā.
Interesantas bija arī stundas ārpus klasēm: latviešu valoda Saules kalnā pie dziedošajiem akmeņiem, vēsture – Mālpils muižā un visdarbi aušanas darbnīcā Mālpils kultūras namā – audējmeistares un Sarmītes Sedliņas vadībā ikkatrs EVS dalībnieks ieauda savus metus kopīgajā lupatu seģenē, kuru varēja apskatīt arī EVS noslēguma izstādē.
EVS-2010 bija īpaša skola, kurā ikviens dalībnieks jutās labi un gaidīti. Ja arī bija kāds grūtāks mirklis, tad atradās draugi, kuri prata apkampt, mierināt, dot padomu, centās izprast un palīdzēt. Visi jutās kā vienots veselums, kā akas grodi, kas rimti guļas viens uz otra, dodami iespēju dzert tīru, skaidru ūdeni.
Šī EVS bija vieduma un dzīves gudrību skola, kurā ikviens ieguva ne tikai zināšanas, bet arī izpratni par dažādām dzīves lietām. Tālab noslēguma koncerts bija emocionāli bagāts un ziedu klēpjos slīga ne tikai skolotāji un EVS vadītāja Lilija Zobens, bet arī šī gada EVS kausa ieguvēja Justīne Elferte un jaukā, neatkārtojamā audzinātāja Līnīte Zobens – East, kuru pamatoti varam uzskatīt par EVS dvēseli.
Ziedi, asaras, apsveikumi un savam akmens draugam vēstulēs izteiktās domas, kas liek sasparoties un domāt atkal par nākamajām EVS. Lūk, fragmenti no vēstulēm uzgleznotajam akmens draugam:
Sveiks, Akmenīt!
Rakstu Tev no vasaras nometnes. Katru vakaru mums ir visvisādas vakara nodarbības, kas ir ļoti jautras un prieka pilnas. Mēs jau esam darījuši tik daudz, un ir pagājusi tikai 1 nedēļa. Es nevaru sagaidīt otro nedēļu.
Laila Gross
Čau, Fredij!
Es esmu EVS. Šeit ir ļoti jauki, un es satiku visus savus draugus.
Emily Buchanan
Mīļā Džipsī!
Kā Tev iet? Tagad esam latviešu valodā un uzgleznojām mūsu akmens draugu. Tu izskaties burvīgi.
Šovakar būs balle EVS. Visi paliks augšā, kamēr kritīs zemē un aizmigs.
Lija Andersone
Mīļais Gustav!
Man ļoti patīk EVS. Es skrienu naktsmierā apkārt un guļu stundās. Man liekas, ka pa naktīm skriet ap futbola laukumu ir labs sods, man patīk.
Māris Priedītis
Cienītais Jēkab!
Pagaidām esmu atrodama EVS. Mums te ir danči un dziedāšana. Es domāju, ka tas ir svarīgi, lai mēs visi zinām un aktīvi piedalāmies latviešu kultūras dzīvē. Šeit mēs satiekam draugus, ar kuriem ir jautri pavadīt laiku un arī sazināties pēc EVS. Visi ir draudzīgi un šeit ir ļoti patīkami.
Baņuta Kalns – Tīmane
Sveiks, mans akmens Bob!
Atceros, ka Tu man teici, lai neuztraucos par to, ka man pēdējais gads EVS, bet man tiešām nesanāk, visu laiku par to domāju, vai vēl atgriezīšos, vai mani paņems kā audzinātāju. Ak, kā es gribētu zināt atbildes uz šiem jautājumiem!
Justīne Elferte – EVS-2010 kausa ieguvēja.
Pēc šīm nelielajām vēstulītēm savam akmens draugam ir noprotams, cik EVS šogad bija jauki, cik dažādi bija skolēni, tik dažādas viņu domas. Ja arī kādam varbūt iejusties bija grūtāk, tad draugu pleci un atbalsts palīdzēja. Ja nepatika kāda nodarbība, tad cita savukārt sniedza prieku un gandarījumu. Ja gadījās kādas nelielas ķibeles, tad diskusijās, pārrunās izkristalizējās viedokļi un risinājumi, kas palīdzēja izanalizēt samilzušāku situāciju. Tā tika iegūta pieredze un mācība turpmākajām EVS, kuras visi atkal gaidīsim ar nepacietību, jo, kā raksta Elīze Sinka: „Es esmu bēdīga, ka mums ir tikai viena nedēļa palikusi. Es negribu iet projām no šejienes.”. Bet Zane Struberga viņai piebalso: „EVS ir vislabākā nometne pasaulē, un visi cilvēki ir ļoti jauki.”.
Sandra Paegle
Aijā, aijā, mēnestiņš iet staigāt,
dos man saldu miedziņu......
2011.g.21.februārī pēkšņi pa mēness taku aizgāja mūsu EVS ilggadīgā vadītāja, rīkotāja, padomu devēja Laima Speakman-Brown. Viņa mira ar smadzeņu trieku.
Paldies, Laima, par Tavu darbu jauniešu audzināšanā! Tavi EVS bērni un palīgi Tevi vienmēr mīļi atcerēsies!
Domās par Laimu, vēlam viņai saldu miegu! Atvadoties klusi viņai padungosim iemīļoto EVS dziesmiņu: „Aija, aijā, mēnestiņ¨ iet staigāt...”
visa lielā EVS saime Eiropā un aizjūrā
