|
|
|
|
ĪPAŠU UZDEVUMU MINISTRA SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS LIETĀS SEKRETARIĀTS Brīvības ielā 39, Rīgā, LV-1010, tālr. 67365332, fakss 67365335; e-pasts: iumsils@integracija.gov.lv Uz 2008.gada 20.februāra vēstuli Eiropas Vasaras skolas rīkotāju pārstāvei Velgai Zēgnerei Ģertrūdes iela 53-1, LV-1011, Rīga Par atbalstu Eiropas Vasaras skolai Atbildot uz Jūsu 20.02.2008. vēstuli par atbalstu Eiropas vasaras skolai (turpmāk - EVS), Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (turpmāk Sekretariāts) sniedz Jums skaidrojumu par iemesliem, kāpēc 2008.gadā Sekretariātam nav iespēju organizēt vispārējus valsts budžeta dotāciju konkursus latviešu diasporas atbalstam. Vēlamies paskaidrot, ka finansējuma nepietiekamība ir vistiešākajā veidā saistīta ar valstī notiekošajiem procesiem kopumā, tas ir, ekonomikas pārkaršanu un valdības izsludināto taupības režīmu, kā rezultātā, 2007.gada nogalē, valdībai lemjot par valsts budžetu 2008.gadam, faktiski nevienai valsts iestādei netika piešķirts lielāks ikgadējais finansējums nekā iepriekšējos budžeta gados. Vienlaicīgi ir jāņem vērā arī apstāklis, ka strauji augošās inflācijas ietekmē, nemainoties kopējai ikgadējā atbalsta summai, diemžēl samazinās faktiskā finansējuma monetārā vērtība un attiecīgi arī to pasākumu loks, ko valsts budžeta iestādes var finansēt pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros. Tautiešu mēnesis 2008. gadā tiek organizēts jau otro reizi, un tā ir vienreizēja iespēja vienkopus sapulcināt tautiešus no dažādām pasaules valstīm, lai kopīgi pārrunātu aktuālos jautājumus un problēmas un meklētu kopīgus risinājumus un jaunus savstarpēja atbalsta veidus, it sevišķi latviešu valodas apmācības un izglītības jomā. Piemēram, šā gada 4.-5.jūlijā Tautiešu mēneša 2008 ietvaros ir paredzēts pasaules latviešu skolu skolotāju seminārs Kopīgais ceļš uz valodu, kas tiek organizēts sadarbībā ar Latviešu valodas apguves valsts aģentūru un Pasaules brīvo latviešu apvienību (turpmāk - PBLA), un kurā piedalīsies latviešu skolu skolotāji no visas pasaules. Plānots, ka semināra dalībnieki iepazīsies ar Latvijas izdevniecību piedāvātajiem mācību materiāliem un klātienē varēs pārrunāt iespējamo tālāko sadarbību. Tāpēc, ņemot vērā iepriekšminēto, nav pamata apgalvot, ka Tautiešu mēnesis tiek organizēts uz diasporas izglītības rēķina un ka ik pa 2-3 gadiem Tautiešu mēnesis atņems līdzekļus pašiem izglītības projektiem, jo latviešu valodas apmācība un izglītības latviešu valodā nodrošināšana ir vieni no prioritārajiem Tautiešu mēneša programmas jautājumiem. Turklāt atšķirībā no EVS, kurā var piedalīties ļoti ierobežots personu loks, Tautiešu mēnesis nodrošinās plašāku auditoriju un attiecīgi arī tiešos un netiešos ieguvumus plašākam ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu skaitam, jo latviešu diasporas skolu skolotāji, kas piedalīsies Tautiešu mēnesī, varēs sekojoši lietot iepazītos mācību un metodiskos materiālus un izplatīt iegūto informāciju savās mītnes zemēs, kā arī izmantot Tautiešu mēneša ietvaros izveidotos sadarbības tīklus. Jaunā ārzemēs dzīvojošo latviešu paaudze arī ir iesaistīta Tautiešu mēneša pasākumos. Tā, piemēram, Tautiešu mēneša 2008 ietvaros latviešu nevalstiskās organizācijas diasporas valstīs varēja iesniegt projektu pieteikumus valsts budžeta dotāciju saņemšanai Latvijas Republikas proklamēšanas 90 gadu jubilejai veltītu bērnu un jauniešu radošo konkursu organizācijai diasporas valstīs - bērnu zīmējumu konkursa Apsveikums Latvijas Republikai 90 gadu jubilejā un jauniešu domrakstu konkursa Latvijas Republika pēc 90 gadiem organizēšanai. Šī projektu konkursa ietvaros dotācijas piešķirs ar zīmējumu konkursu un domrakstu konkursu organizēšanu diasporas valstīs saistīto izmaksu segšanai. No dotāciju līdzekļiem tiks segti konkursa organizācijas izdevumi diasporas valstīs, kā arī ceļa izdevumi katras valsts zīmējumu konkursu un domrakstu konkursu laureātiem (2 uzvarētājiem no katras valsts un vienam pieaugušajam pavadonim katram uzvarētājam) braucienam no savas mītnes valsts uz Latviju, konkursa apbalvošanas pasākuma apmeklējumam, kas tiks organizēts 2008.gada jūlijā pasākumu cikla Tautiešu mēnesis 2008 ietvaros, un atpakaļceļu uz mītnes zemi. Tautiešu mēneša ietvaros šā gada 17.-18.jūlijā ir paredzēta arī jauniešu konference, kas tiks organizēta sadarbībā ar Amerikas Latviešu jauniešu apvienību un biedrību Mēs latvieši pasaulē. Papildus informējam, ka saskaņā ar valsts budžeta veidošanas principiem un likumu Par valsts budžetu 2008.gadā Tautiešu mēneša finansējums ir paredzēts no valsts budžeta pakalpojumu sadaļas, savukārt, valsts budžeta dotācijas tiek piešķirtas no pilnīgi citas valsts budžeta pozīcijas, un valsts iestādes nedrīkst patvaļīgi pārcelt šīs summas no vienas pozīcijas uz otru un izlietot tās citiem mērķiem, nekā tas ir paredzēts ar likumu apstiprinātajā valsts budžetā. Turpinājumā vēlamies uzsvērt, ka diasporas bērnu un jauniešu latviskā izglītība joprojām ir viena no Sekretariāta darba prioritārajām jomām. Fakts, ka 2008.gadā Sekretariāts konkursa kārtībā nevarēs atbalstīt EVS organizāciju, ir saistīts tikai un vienīgi ar finansējuma trūkumu un nekādā ziņā nav uztverams kā arguments, kas liecinātu par Sekretariāta neieinteresētību jauniešu latvietības saglabāšanā. Attiecībā uz Sekretariāta iepriekš sniegto atbalstu EVS organizācijai, informējam, ka Sekretariāts ir iepazinies ar Jūsu sagatavotajām un iesniegtajām dotāciju atskaitēm par Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā projektu Eiropas Vasaras Skola, 2006 (pārskats - par EVS 2006 Nr. 09-12/07-37, izskatīts 05.03.2008. norakstīšanas komisijas sēdē, par situāciju izdevumu apstiprināšanā tiks pieņemts atsevišķs vadības lēmums) un Eiropas Vasaras Skola, 2007 (pārskats - par EVS 2007 ar 20.02.2008. norakstīšanas protokolu Nr.02-03/1), kā arī ar EVS mājas lapā (http://www.eiropasvasarasskola.net/retro/2007/ELA%20zinojumi.htm) publicēto ziņojumu (turpmāk Ziņojums) par 2007.gada EVS nometnes Nacionālo Bruņoto Spēku mācību, sporta un atpūtas bāzē Pipariņi (Cēsīs, Dzirnavu ielā 52/54, LV-4101) norisi un finanšu izlietojumu. EVS 2007.gada finansējuma analīze liecina, ka EVS nometne 2007.gadā papildus Sekretariāta finansējumam finansiālu atbalstu saņēma no vēl četriem dažādiem fondiem, divām latviešu organizācijām (Latviešu Kopienas Vācijā un ELJA50) un citiem ziedotājiem. Tāpat būtisks nometnes finansējuma avots ir dalībnieku ģimeņu ievērojamā dalības maksa. Rezultātā redzams, ka no kopējā EVS 2007.gada ieņēmumiem 13 909,00 LVL (trīspadsmit tūkstoši deviņi simti deviņi lati, 00 santīmi) Sekretariāta piešķirtais finansējums 3000,00 LVL (trīs tūkstoši latu, 00 santīmi) apmērā 2007.gadā ir jau par 852 LVL mazāk nekā 2006.gada finansu piešķīrums) un sastāda tikai vienu piekto daļu no nometnes vajadzībām izdotā kopējā finansējuma. Ievērojot šādu finansējuma samēru, neuzskatām par pamatotu apgalvojumu, ka Sekretariāta finansējuma iztrūkums apdraud pasākuma norisi. Piekrītam, ka zināms plānotā finansējuma apjoma iztrūkums var sagādāt problēmas, īpaši attiecībā uz Ziņojumā minētiem apstākļiem, kas 2008.gadā saistīti ar jauniem EVS rīkošanas praktiskiem un saturiskiem papildinājumiem. Taču jebkuras norises vai pasākumu organizatori, profesionāli pieejot savam darbam, izdara riska faktoru analīzi un ir gatavi risināt arī negaidītas situācijas. Vēlreiz pārskatot līdzšinējo sekmīgo EVS darbības vēsturi, esam pārliecināti, ka cilvēku resursi un brīvprātīgā ieguldījuma potenciāls nemitīgi attīstās un ir pamats pozitīviem 2008.gada EVS nometnes realizācijas risinājumiem. Turklāt, salīdzinājumam programmās Sveika, Latvija!, Heritage Latvia!, ASV jauniešu kolektīvu līdzdalība XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos un jauniešu sporta spēles, finansējums Eiropas un Skandināvijas svētdienas skolām 2008.gadā ir atbalstīti aptuveni 1080 bērni/jaunieši un viņu ģimenes no 9 valstīm 22 projektos. Finanšu izteiksmē, pamatojoties uz iepriekšminētajiem projektiem, vidējais finansējums uz vienu jaunieti sastāda aptuveni Ls 40 uz 1 jaunieti, kas ietver skolotāju, transporta, pasākumu organizācijas un uzturēšanās izmaksas projektiem nereti pat vesela gada garumā. Turpretī, EVS 1 dalībnieka izmaksas, par pamatu ņemot Sekretariāta 2007. gada piešķīrumu un EVS pieteikumu, ir ap 58 Ls (3000Ls/ 52 dalībnieki = 57,69Ls) un vairāk divu nedēļu pasākumam. Salīdzinot šos rādītājus un ievērojot labas finanšu pārvaldības principus, varam secināt, ka finanšu izlietojuma lietderība un efektivitāte 1 nometnes 14 dienu darbam ir ievērojama, taču salīdzinoši daudz mazāka kā pārējo iepriekšminēto pasākumu apjoms un rezultāti. Atgriežoties pie EVS rīkošanas tradīcijām, saskaņā ar pārskatos sniegto informāciju, 2007.gadā uz 52 nometnes dalībniekiem kopumā bija nodarbināti 30 pieaugušie (organizatoriskā darba grupa - 2 cilvēki, nometnes vadītāji 3, skolotāji 8, audzinātāji 10, vieslektori 7). Aplūkojot šādu nometnes modeli no finanšu racionālas izmantošanas viedokļa, redzam, ka ir iespējas veidot jaunas, ekonomiski pārdomātas iestrādes šāda veida bērnu un jauniešu latviskā izglītības veicināšanas pasākumu nākamo gadu darbības nodrošināšanā, arī neatkarīgi no Sekretariāta iespējām atbalstīt konkrēto projektu. Par EVS organizatorisko kārtību un uzlabojumu nepieciešamību tika izteikti viedokļi arī 2007.gada septembrī, PBLA gadskārtējā valdes sēdē. Vērtējot finansējamo projektu atdevi, par ko Sekretariāts atbild Latvijas nodokļu maksātājiem, ir jāņem vērā maksimālais ieguvums un finansējuma iespaids uz latviskā izglītībā veiktiem ieguldījumiem, lai tie būtu ilglaicīgi, spējīgi nākotnē pastāvēt arī ar mazāku finansu atbalstu. Jautājums par to, kā pareizi novirzīt Latvijas nodokļu maksātāju naudu, lai realizētu valstiski svarīgas programmas un lai tuvinātu latviešus dzimtenē un ārvalstīs dzīvojošās latviešu paaudzes, Latvijas ekonomiskajā situācijā ir īpaši svarīgs. Tādēļ esam pateicīgi par aizsākto tematu diskusijai, kura ir jāturpina kopā ar ārzemju latviešu organizāciju pārstāvjiem un jāatrod modelis, kurš nodrošinātu finansējumu tiem ārzemju latviešu pasākumiem, kur tas tuvākajā nākotnē ir visvairāk vajadzīgs. Pretējā gadījumā valsts atbalsts atsevišķos gadījumos var tikt pārprasts un uztverts kā nemainīgs valsts pienākums. Turklāt, EVS nebūt nav vienīgais šāda veida ilgtermiņa projekts, līdzīgi arī daudzi citi projekti teorētiski pēc analoģijas varētu pretendēt uz priviliģētu statusu, kas tiem nodrošinātu pastāvīgu finansējumu, piemēram, 2x2, 3x3 nometnes u.c. Arī salīdzinājums ar lībiešu nometni nav pamatots, jo saskaņā ar statistikas datiem kopējais lībiešu skaits nepārsniedz 200 personas, turpretī kopējais ārvalstīs dzīvojošais latviešu izcelsmes un to pēcteču skaits ir aptuveni 200 000 cilvēki, tāpēc lībiešu atbalstam nepieciešamais finansējums ir būtiski mazāks un pretendentu loks šī finansējuma apgūšanai nesalīdzināmi šaurāks. Turklāt, fakts, ka kāds projekts ir ar ilgstošām tradīcijām, nebūt nenozīmē to, ka šis projekts ir visefektīvākais, vislietderīgākais un nodrošina vislielāko atdevi salīdzinājumā pret ieguldīto valsts budžeta finansējumu. Tāpēc arī nākotnē Sekretariāts neplāno rīkoties pretēji vispārpieņemtiem, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajiem valsts budžeta līdzekļu sadales principiem, kas ir balstīti uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem, un nevienam projektam ārpus konkursa nekādas īpašas privilēģijas netiks nodrošinātas. Attiecībā uz Jūsu vēstulē iekļauto piezīmi par Sekretariāta darbinieku prēmēšanu 2007.gada nogalē, noslēgumā vēlamies informēt, ka saskaņā ar spēkā esošo kārtību valsts iestāžu budžetu plānošanai un sastādīšanai, atalgojumu izdevumi tiek plānoti pilnīgi neatkarīgi no projektu finansējumiem, un nav iespējams novirzīt līdzekļus no vienas pozīcijas uz otru. Tāpēc ar iepriekšminēto vēlamies kliedēt Jūsu bažas par to, ka prēmijas Sekretariāta darbiniekiem varētu būt izmaksātas uz tautiešu atbalsta rēķina, turklāt ceram, ka Jums ir priekšstats par reālo atalgojuma līmeni Latvijas Republikas valsts iestādēs, tai skaitā, Sekretariātā, un attiecīgi priekšstats par to, cik sarežģīti pie šāda atalgojuma līmeņa ir noturēt darbiniekus, lai vispār būtu iespējams sniegt jebkādus atbalsta pasākumus, un strādāt ar ierobežotiem cilvēkresursiem un finansējumu. Ceram, ka ar šo vēstuli esam snieguši Jums skaidrāku priekšstatu par Sekretariāta darbības principiem, īstenotajiem pasākumiem un to pamatojumu, kā arī ceram, ka šis individuālais gadījums neietekmēs mūsu turpmāko sadarbību, un Tautiešu mēneša ietvaros tiks saņemti abpusēji konstruktīvi un realizējami ieteikumi tālāko kopīgo mērķu un darba sekmīgai realizācijai. Ar cieņu, Sekretariāta vadītāja I.Liepa |