Kas ir Eiropas Vasaras Skola ?
Sākumā EVS bija domāta kā papildskolu (sestdienas skolas) vasaras variants trimdas bērniem no dažādām Eiropas mītņu zemēm. Galvenie mērķi bija: dot Eiropas trimdas bērniem iespēju apgūt latviskās zināšanas, nostiprināt savstarpējās draudzības saites un tādā veidā palīdzēt veidot viņu latvisko identitāti. Reizē rīkotāji arī cerēja no EVS dalībnieku vidus iegūt jaunus skolniekus Minsteres Latviešu Ģimnāzijai (MLĢ). Ja jaunieši vasarās sadraudzēsies, viņi varbūt arī pārējo laiku gribēs pavadīt kopā. Tajos gados Minsteres Latviešu Ģimnāzija bija vienīgā pilna laika latviešu skola brīvajā pasaulē, ko uzturēja trimdas latvieši un Vācijas valsts.
EVS pirmo reizi notika 1979.g. MLĢ (ģimnāzijas un internāta) telpās, ko noorganizēja MLĢ internāta vadītājs Imants Balodis kopā ar Annu Ziedari no Austrālijas. Turpmākos gados EVS vadīja arī citi. Viena no visaktīvākajām bija Dzidra Purmale no Anglijas. Pirmās 3 EVS notika MLĢ telpās to galvenie rīkotāji bija Imants Balodis ar kundzi Elizabeti. Pēc tam radās doma EVS rīkot arī citās Eiropas latviešu trimdas mītņu zemēs. Turpmākajos gados EVS sarīkoja dažādās Eiropas zemēs: Vācijā, Zviedrijā, Anglijā un Francijā. EVS latviešu jauniešiem deva iespēju katru vasaru atrasties citā Eiropas zemē. Kādu laiku pastāvēja arī projekts EVS izveidot kā Abrenes pils (Francijā) sastāvdaļu.
EVS mērķi laiku maiņās
Pirmos gados trimdā EVS galvenais mērķis bija ārzemēs dzīvojošiem latviešu jauniešiem sniegt iespēju un palīdzēt viņiem izveidot savu latvisko identitāti. EVS trimdā uzņēma bērnus ne tikai no Eiropas trimdas mītņu zemēm, bet arī no Amerikas, Kanādas, Austrālijas un pat Arābu Apvienotiem Emirātiem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija likumsakarīgi, ka EVS 1995.g. (1992.g. EVS pirmo reizi notika Latvijā - Rudbāržos, bet pēc tam divus gadus atkal Rietumos) pilnīgi pārcēlās uz Latviju, lai dotu latviešu jauniešiem no Rietumiem iespēju tuvāk iepazīties arī ar savu senču zemi Latviju. Starplaikā EVS ir notikušas Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un 2005.g. pirmo reizi arī Latgalē.
Mūsu uztverē ļoti būtiski ir, ka bijušie trimdas bērni paši atrod savu Latviju. Viņi iemācās skatīt Latviju paši savām acīm un ne caur vecāku brillēm ar daudzām bieži vien garlaicīgām ciemošanām pie vecāku radiem un draugiem, kas pat daudziem ir veidojis negatīvu iespaidu par Latviju...
Likumsakarīgi EVS Latvijā kopš turpat 10 gadiem uzņem arī apm. 1/3 1/2 bērnu no Latvijas vai tādus, kuri pēdējo 10 gadu laikā ar saviem vecākiem ir pārcēlušies no trimdas uz Latviju (ir arī gadījumi otrā virziena!). Līdz ar to veidojās draudzības starp latviešu jauniešiem, kuri uzauguši un aug dažādās vidēs un ļoti atšķirīgās kultūrās Latvijā un Eiropā. Tas mūsuprāt ir ļoti veselīgs sastāvs un ļauj katrai no šīm apm. vienādi lielām grupām labāk saprast pārējos jauniešus un iemācīties sadzīvot ar dažādu dalībnieku īpatnībām.
EVS sarunu valodai protams ir jābūt tikai un vienīgi latviešu valodai !
Tagad, kad EVS jau 10 gadus pēc kārtas notiek Latvijā, varbūt ir vērts padomāt, vai atkal kādu EVS nerīkot ārpus Latvijas...
EVS dalībnieki
EVS dalībnieku vecums ir no 11 - 16 gadiem. Dalībnieku skaits ir svārstījies starp 15 un 50 skolēniem. Pēdējos gados EVS pieņem ap 45 jauniešus. Gribētāju ir vairāk un diemžēl visus neesam varējuši uzņemt, jo rīkotāju pieredze ir rādījusi, ka - skolēnu skaitam pieaugot pāri 45 - sāk zust savstarpējā draudzība un kopības sajūta, un bērni sadalās mazākās grupiņās.
EVS rīkotāji un darbinieki
EVS vadītāji un galvenie rīkotāji parasti ir bijuši pieredzējuši pedagogi, piem. Imants Balodis, Pāvils Johansons, Dzidra Purmale, Māris Slokenbergs, Aija Priedīte, Austris Grasis, Ilze Šakare, Lilija Zobena, Zuze Krēsliņa-Sila, Viktors Grigulis, Laima Speakman-Brown, Rita Brūvere un Velga Zēgnere, kuri vismaz daļu savu mītņu zemju skolas brīvdienu veltīja trimdas latviešu bērnu izglītībai. Atalgojums par šo darbu nav bijis, ja nu vienīgi ceļa naudas piemaksāšana, ja EVS budžets to ir pieļāvis. Priecājamies, ka šodien varam daļēji maksāt ceļa izdevumus un arī mazu kabatas naudu. Sagaidām arī zināmu ideālismu! Gandrīz visi audzinātāji nāk no EVS bijušo skolnieku rindām. Viņi parasti vada nodarbības ārpus pašas skolas. Šiem vecākā brāļa vai vecākās māsas lomu nesošiem jauniešiem EVS ir ļoti nozīmīga, vairākiem pat galvenais pieturas punkts Latvijai.
EVS datumi
Sākuma gados EVS ilga 3 - 4 nedēļas. Pēc tam EVS pārgāja uz 2 nedēļām, jo problēma bija un joprojām ir dažādu Rietumu valstu vasaras skolu brīvdienu koordinēšana: Vācijā un Anglijā vasaras brīvdienas ir tikai 6 nedēļas, Zviedrijā 8 nedēļas dažādos vasaras mēnešos. Bez tam ir tomēr grūti piesaistīt jauniešu interesi mācīties ilgāk par 2 nedēļām, ja viņiem ir tik īsas vasaras brīvdienās. Tā kā augusta pirmās 2 nedēļas ir brīvas ne tikai Anglijā un Zviedrijā, bet arī daudzās Vācijas pavalstīs, EVS tagad jau daudzus gadus sākās jūlija beigās un beidzās ap 13./14. augustu.
EVS programma
Bērnus pēc vecuma sadala 3 grupās, katrā tātad ap 15. Priekšpusdienā notiek mācību stundas latviešu valodā, vēsturē, ģeogrāfijā un folklorā. Pēcpusdienās paredzēta kopīga dziedāšana, tautas dejas, interešu grupas un sportošana. Kā interešu grupu nodarbības bērniem piedāvājam, atkarīgi no pieejamiem skolotājiem: rotkalšanu, mākslu, teātri, podniecību, orķestri, EVS avīzi, zolīti, video/filmēšanu. Otrā nedēļā katram ir iespēja mainīt grupu. Vakaru programmas sastāda audzinātāji, rīkojot kvizu, talantu/beztalantu vai dzeju vakarus, ugunskuru ar dziesmu karu, svecīšu dievkalpojumu, nakts pārgājienu, diskotēku utt..
1996.g. EVS vadītāja Zuze Krēsliņa-Sila ieviesa daļēji jaunu mācību struktūru, t.i. uzlūdzot viesreferentus ar lekcijām. Lektori bieži ir uzauguši Rietumos, bet pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. Tā kā viņi šeit strādā dažādākos laukos, EVS jaunieši līdz ar to iepazīstas ar reālo Latviju, piem. caur kāda Saeimas deputāta, firmas vadītāja, Eiropas Savienības vai Apvienoto Nāciju darbinieka viedokļiem un konkrēto pieredzi. Šie referenti bieži pieder jaunai vai vidējai paaudzei, daļēji paši bijuši trimdas EVS dalībnieki, kas vēl vairāk piesaista šodienas EVS-nieku interesi. Tā EVS kā lektori ir viesojušies Latvijas Nacionālo Bruņoto Spēku virsnieks Ilmārs Lejiņš, Zviedrijas Rīgas Juridiskās Augstskolas līdzdibinātāja Linda Freimane, Anglijas prāveste Jāna Jēruma-Grīnberga, Lundas Universitātes astronoms prof. Dainis Draviņš, Latvijas Ārpolitikas Institūta direktors Atis Lejiņš, bet arī folkloristi no Iļģiem, Gotlandes bēgļu laivu pārvedējs 1944/45.g. Laimonis Pētersons u.c..
EVS finances
Visus gadus rīkotāji un materiālie atbalstītāji nāca no bijušo trimdinieku vidus un Rietumeiropas latviešu centrālajām organizācijām & brīvprātīgiem ziedotājiem. Bērnu dalības maksas sedz apm. pusi no EVS budžeta, otru pusi maksāja Latviešu Nacionālā Padome Lielbritanijā (LNPL) resp. Izglītības Fonds (IF), Latviešu Kopība Vācijā (LKV) un Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes (ZLCP) resp. Elfrīdas un Jāņa Rutku piemiņas Fonds .
Pēdējos gados atsevišķu Latvijas skolnieku dalības maksai saņemam privātas stipendijas. Tā jau vairākus gadus Dr.Jānis Dimants ar Minnesotas Jaunatnes teātri (ASV) atbalsta dalībniekus no Latgales. Vairāki Latvijas bērni ir saņēmuši stipendijas arī no Anglijas Daugavas Vanadzēm un Zadvinsku ģimenes ASV.
Sākot ar 2006.g. ir sācies jauns posms, jo EVS pirmo reizi - caur Rietumeiropas Latviešu Apvienību resp. PBLA - ir piešķirts lielāks finansiāls atbalsts no Latvijas Īpašu uzdevumu ministrijas (A.Latkovska vadībā) sabiedrības integrācijas lietās (ĪUMSIL), t.s. Diasporas atbalsta programmas ietvaros.
EVS dalības maksas
EVS dalības maksa ģimenes 1. bērnam ir Ls 110, 2. bērnam Ls 95, bet 3. bērnam Ls 80. EVS dalības maksa kopš 5 gadiem nav mainīta, kaut gan EVS izmaksas ar katru gadu pieaug. Ja EVS izdevumi 2002.g. bija ap Ls 7.000, tad EVS 2005 rīkošana jau izmaksāja Ls 8.500, kaut gan to rīkojam Latgalē.
Un visam pāri - vēlamies, lai visi jaunieši kopīgi pavada divas jaukas un neaizmirstamas vasarīgas brīvdienu nedēļas latviskā vidē un gaisotnē !
Velga Zēgnere 2006.g. februārī
Sastādīts pēc Zuzes Krēsliņas-Silas, Velgas Zēgneres u.c. materiāliem
Eiropas Vasaras Skola - nepazīstamā brīnumzeme
Jānis Krēsliņš (EVS 2002 vadītājs, kultūrvēsturnieks)
EVS ir vairumam nepazīstama brīnumzeme. Reizi gadā, tā uzplaukst kā pavasara zieds un paver savus vārtus jauniešiem no visas pasaules. Šogad šīs brīnumzemes vārti pavērsies Mazsalacā.
Uzturoties šai brīnumzemē, EVS audzēkņiem bieži vien izmainās skats uz dzīvi. Tajā plaukst draudzības un attīstas ilgstošas saites. Ja reiz tur ir pabūts, ir grūti šo brīnumzemi izdzēst no apziņas.
EVS nav skola tā vārda parastajā nozīmē. To drīzāk varētu salīdzināt ar laboratoriju, kurā veic dažnedažādus eksperimentus. Tās būtība nav īpaša viela vai mācību plāns, bet gan ceļojums caur telpu un laiku. Šī ceļojuma mērķis ir pavērt jaunus apvāršņus, nevis uzsverot atsevišķus mācību priekšmetus, bet dodot šī ceļojuma veicējiem, pieredzējušu ceļvežu pavadītiem, iespēju atklāt no jauna savu apkārt esošo pasauli un šo pasauli saredzēt ar savām īpašām EVS acenēm. Šis ceļojums ir garīgi izaicinošs, intelektuāli vilinošs un fiziski atspirdzinošs.
Stokholmā, 2002.gadā