EVS 2010 Mālpilī

Šī gada 25. jūlijā pie Rīgas pils Daugavmalā pulcējās jaunieši, viņu vecāki, skolotāji, audzinātāji.
Karstā svelme netraucēja mīļi apkampties un apsveicināties sešdesmit sešiem EVS-2010 dalībniekiem, starp kuriem daudzi bija veci jo veci draugi, bet daudziem, skatoties sirsnīgajos smaidos un klausoties jautrajās, čalojošajās sarunās, kļuva skaidrs, ka, neskatoties uz to, ka viņi EVS ir pirmo reizi, tiks iegūti jauni, labi draugi. Brauciens līdz šīs vasaras EVS mītnes vietai, Mālpilij, nebija ilgs – tikai vienu stundu – tālab atbraucēji varēja ātri un ērti iekārtoties. Mālpilī laipni EVS dalībniekus sagaidīja Mālpils profesionālās vidusskolas direktore, kā arī kopmītnes dežurante, kuras izrādīja un piedāvāja telpas nakšņošanai un darbam, atpūtai. Tās bija gaišas, tīras un sakoptas, un EVS dalībnieki jutās gaidīti.
Šogad Eiropas Vasaras Skolu vada viedā un gudrā kordiriģente un mūziķe Lilija Zobens. Ikvienam EVS dalībniekam, jau atrodoties kopā ar Liliju, ir jājūtas lepnam un ieguvušam īpašas dzīves gudrības un patiesības. Atklājot EVS un uzvelkot karogu pirmajā dienā, Lilija Zobens novēlēja ikvienam dalībniekam jaukas divas nedēļas Mālpilī, kā arī teica, ka katra EVS dalībnieka godaprāts ir arī visas EVS gods un labā slava. Šis novēlējums kļuva par visas EVS-2010 moto, ko centās ievērot ikkatrs skolas dalībnieks.
Pateicoties šiem jaukajiem un stiprajiem skolas vārdiem, kā arī EVS-2010 atbalstītājiem - Latviešu Nacionālajai Padomei Lielbritānijā (LNPL), Anglijas Latviešu Izglītības Fondam (I.F.), Zviedrijas Latviešu Centrālajai Padomei (ZLCP) un Elfrīdas & Jāņa Rutku piemiņas fondam, Latviešu Kopībai Vācijā (LKV), arī par ziedojumu no Konrades kundzes mantojuma, Anglijas DV Fonda īpašumam „Radi & Draugi” (Rīgā), Latviešu Fondam un vairākiem privātajiem ziedotājiem 31. Eiropas Vasaras Skola varēja sekmīgi uzsākt savas divas mācību, izklaides un kultūras nedēļas Latvijā.
Visu šo laiku jutām EVS koordinatores un darba organizatores Daces Pāvulas rūpi par EVS-2010. Lai gan pati viņa nevarēja šogad būt mūsu vidū un vadīt EVS, jo viņas dzīvē ir priecīgs notikums – piedzimusi meitiņa Aiša, ikviens EVS dalībnieks juta Daces klātbūtni, jo Dace bija tā, kas organizēja EVS kopā ar saviem palīgiem Līnīti un Liliju, tā, kas ik dienu, būdama Londonā un rūpēdamās par Aišu, sūtīja laba vēlējumus, pārdzīvoja kādas sīkas neveiksmes un deva padomus. Paldies, Dace, par to!
Jau pirmajā vakarā pēc iekārtošanās tika organizētas iepazīšanās spēles, kurās dalībnieki iepazinās viens ar otru, kā arī uzzināja, kas otram patīk, kas nē. Tad aši visi sastājās pēc auguma un klusējot izveidoja EVS alfabētisko rindu vārdu secībā. Kā pēdējais pārbaudījums bija ātri nosaukt pretim stāvošā vārdu, segai nokrītot.
Šī gada EVS tēma bija „Ūdentiņš, akmentiņš, Tie dzīvos saules mūžu. Brīvība.”. Šīs tēmas tika ieteiktas latviešu valodas, vēstures, dziedāšanas, dejošanas un visdarbu stundās, kā arī interešu grupu darbā.
Latviešu valodas stundu laikā skolēni skolotājas Sandras Paegles vadībā apguva akmens un ūdens simbolisko nozīmi cittautu un latviešu kultūrā, mācījās izprast frazeoloģismus, kas ietver ūdeni un akmeni kā pamatvārdus, iepazinās ar latviešu autoru darbiem, kuros minētas šīs mūžīgās vērtības – ūdens un akmens, kā arī rakstīja savus radošos darbus, no kuriem labākos publicēja arī EVS avīzē:

„Ārā spēlē lietus
Akmeni, klausies tā smieklus
Soļus uz augšu liec vieglus
Zilus matus mazgāsi kosmosā,
Kur kāds tev smaidīs,
Gaidīs.”.

Tā raksta Emīlija Zemīte savā vēstulē akmens draugam, kuru katrs EVS dalībnieks ar akrila krāsu palīdzību radīja uz izvēlētā Vidzemes akmens.
Latviešu tautas brīvības cīņu tēmu savās vēstures stundās risināja vēstures skolotāja Laura Miķelsone. Brīvība. Cik sarežģītas un grūtas dažādos laikos ir bijušas latviešu tautas cīņas par savu brīvību, cik lielas alkas pēc tās devušas spēku. Par šīm cīņām dažādos laikos skolēni veidoja planšetes, zīmējumus, kā arī izteica savu viedokli un diskutēja.
Trešā stunda ik dienu bija „Visdarbi”, kurus vadīja Sarmīte Sedliņa. Šajās stundās ar krāsu palīdzību pavisam vienkāršas pudeles ieguva neparastas un noslēpumainas krāsas, bet krāšņumu tām deva dekupāžas tehnikā izveidotais zīmējums. Īpašu rūpību un pacietību prasīja filcēšanas tehnika, kurā strādājot ikviens skolēns varēja pagatavot bumbiņas, auskarus, somiņas un paliktnīšus tējas krūzītei. Katrs skolēns varēja pārbaudīt pirkstu veiklību, verot pērlīšu piekariņus – ūdens un akmens dzīvniekus – zivis un ķirzaciņas.
Šī bērnu krāsainā darbošanās radīja prieku pašiem un arī tiem vecākiem un radiniekiem, kuri aplūkoja izstādi pēc noslēguma koncerta.
Īpaši interesantas bija Lilijas Zobens vadītās dziedāšanas stundas, kurās bērni pirms dziedāšanas ievingrināja balsi, muzikāli izlocīdami dažkārt pat smieklīgas un neparastas zilbes, bet soliste Emma Bokaldere saņēma noderīgus padomus, kā ar vingrinājumu palīdzību pārvarēt uztraukumu pirms koncerta. Stundās tika izdziedātas gan jaunas, gan vecas dziesmas, bet īpaši saviļņojoši skanēja „Mana dziesma”, kas gan ikdienā, gan koncertā dziedot, līdz asarām aizkustināja daudzus dziedātājus un klausītājus.
Dejas stundās soli aiz soļa „Saules rotaļā”, „Pērkona dejā”, „Kālabadi galdiņam” un citās EVS dalībnieki rakstīja Paulīnes Buchanan un Annas Auziņas vadībā. No šīm skolotājām bērni var mācīties kā dejas soļu raitumu, tā arī stalta auguma turēšanu un gaišu skatu apmaiņu, pāriem šķiroties. Īpaši cēli tika izdejota „Latgaliešu kāzu deja”, kurā kā solisti uzstājās EVS absolvente Lia Buchanan un Matīss Donovs.
Šīs vasaras EVS audzinātāji arī bija ļoti jauki un radoši. EVS audzinātājus koordinēja un vadīja Līnīte Zobens-East un, kad iepazīšanās spēlē tika vaicāts, kuro reizi viņa ir EVS, tad Līnīte atteica, ka nevar saskaitīt, kura tā būs. Patiesībā īpaši pēdējos gados ir licies, ka EVS ir Līnīte un Līnīte ir EVS, tik ļoti visi – skolēni, audzinātāji un skolotāji jau ir pieraduši pie Līnītes aktivitātes, spējas līdzi just un apkampt, ja tas nepieciešams, kā arī stingrāka, nopietnāka vārda un atbildības par darāmo darbu.
Daudzi jaunie audzinātāji to visu var mācīties tieši no Līnītes. Ar lielāku pieredzi EVS šogad strādāja arī mīļā Elizabete Svilāne, atbildīgais Kaspars Kokins, atraktīvā Sarma Zēgnere, jautrā Klāra Brūvere, mīļā Jāna Andresone, jestrais Jānis Daniklifs, kā arī pirmo gadu EVS audzinātāju dzīvē iesaistījās Aleksandrs Bērziņš, Lauris Grīns, Linards Levits un Māra Sinka. Viņi centās darīt visu ar lielu atbildības sajūtu un bija jūtams, ka viņiem uzticētās pēcpusdienas aktivitātes un pasākumi notika pārdomāti un jautri.
Ik pēcpusdienas bija ļoti interesantas un EVS dalībnieki tūliņ pēc klusās pusstundas nodarbojās ar dažādām sporta aktivitātēm, visbiežāk tā bija peldēšana Sudas upes peldvietā, jo laiks bija karsts un sutīgs, dažkārt bērni spēlēja futbolu un volejbolu. Šīs sporta aktivitātes vienmēr tika ļoti gaidītas, jo zināmā mērā tā bija arī gatavošanās olimpiādei, kura risinājās EVS otrajā nedēļā.
Pēc sporta nodarbēm un launaga pēcpusdienas cēlienu aizpildīja interešu grupu nodarbības. Šogad tās bija vairākas: EVS avīzes redakcija, teātris, šaha un zolītes spēle, pērlīšu rotu darbnīca un māksla. Pirmās trīs vadīja audzinātāji. Īpaši aktīvi darbojās EVS avīzes korespondenti, iesniegdami pieprasītos rakstus par EVS notikumiem, teātra grupa Jāņa un Klāras vadībā izspēlēja etīdes par EVS dzīvi un dažādiem notikumiem, arī koncertuzvedumā parādot, ka uz tik skumju lietu kā bēres var paraudzīties dažādi. Teātra grupas dalībnieki izspēlēja gan skumjo, gan jautro etīdi. Notika arī šaha un zolītes turnīri, kuru organizēšanā aktīvi piedalījās audzinātāji Sarma Zēgnere un Aleksandrs Bērziņš.
Negaidīts atklājums bērniem bija pērlīšu rotu darināšana Sarmītes Sedliņas vadībā. Lai gan sākotnēji zēni nebija īpaši aktīvi pieteikušies, tad pēc nelieliem mēģinājumiem Visdarbu stundās arī puiši pārliecinoši vēra pērlīšu rotas un izteica vēlēšanos to darīt arī savās mājās.
Mākslas skolotājs Didzis Krūmiņš Mākslas stundās ļāva bērniem radīt savas mākslinieciskās fantāzijas par akmeni un ūdeni, kā arī tapa skices un zīmējums – brīvības putns, kurš vēlāk tika izmantots kā 31. EVS Mālpilī simbols uz skolas dalībnieku krekliņiem. Interesantas bija arī gleznas par ūdens tēmu, kurās tika atspoguļoti arbūzi to tradicionālajās, kā arī netradicionālajās formās (izrādās, ka fantāzijās arbūzi var būt arī kantaini).
Pēc vakariņām notika bezgala daudz audzinātāju vadīti pasākumi. Interesantākie un tradicionālākie, kurus bērni ik gadu gaida ar nepacietību, ir: „Mantiņu meklēšana”, kurā šogad piedalījās jautras komandas „Zaļie Ziloņi”, „Zilie Pelikāni”, „Sarkanās Žirafes”, bet vinnētāji bija „Dzeltenie Bruņurupuči”, kuri visveiklāk atrada visas sarakstā minētās lietas un visjautrāk saģērba transvestītu, kā arī notēloja „Māru pēc naktsmiera” un „Laura draudzeni”.
Arī „Karogu spēle” 28. jūlija pēcpusdienā ir veca, laba tradīcija. Ir jāatrod pretinieka komandas karogs, jāsaņem gūstekņi, kuriem improvizētā „cietumā” sods jāizpērk ar dziesmām audzinātājas Līnītes ģitāras pavadībā. Šoreiz uzvarēja draudzība „Dzeltenās vistas” neizšķirti pret „Melnajiem lāčiem”. Urā!!!
„Mēmais šovs” ir vienmēr guvis lielu popularitāti. Dotās lietas un ļaudis ne vienmēr ir viegli parādīt un uzminēt. Šoreiz „klupšanas akmens” bija „Lady Gaga”.
Sestdienas vakara ballīte šoreiz bija ar turpinājumu, jo EVS dalībnieki naktī devās visbiedējošākajā, gaidītākajā un noslēpumainākajā Nakts pārgājienā, kura organizēšanā aktīvi piedalījās audzinātāji, bijušie audzēkņi, kā arī skolotāji. Viss sākās pagrabā, bet beidzās pie baznīcas, kur audzinātājs Lauris pat nejauši saņēma olas metienu sejā, jo tika sajaukts ar mistisko 1. EVS audzēkni Jēkabu, kurš bija ieradies uz 31. EVS, lai atriebtos. Audzinātājiem dziedot, pēc pārgājiena EVS dalībnieki aizmiga jau pret rīta pusi.
Svētdienas vakara stafetes bija jautras un ābolu, ūdens, miltu stafete kā parasti izraisīja vislielāko jautrību. Uzvarēja 2. komanda un ieguva balvā konfektes.
Jautājumu un atbilžu (KVIZ) vakarā par visgarlaicīgāko audzēkņi uzskatīja jautājumus par zinātni, bet vislabākie un jautrākie bija jautājumi par EVS.
Dziesmu karu vakarā vajadzēja nodziedāt dziesmu ar to vārdu, kurš minēts izvilktajās lapiņās, bet, ja tika dancots, attēlota dziedātā dziesma bez dziedāšanas, improvizēta melodija, tad varēja iegūt papildpunktus. Sūrā, grūtā cīņā uzvarēja 2. komanda.
Nu jau vairākus gadus EVS dalībnieki dodas uz „slepeno randiņu”, lai noteiktu EVS perfektākos pārus. Te nu bija jautrības bez gala, jo negaidītās situācijas lika smaidīt, smieties un brīnīties par neparastajām izvēlēm.
Talantu un beztalantu vakarā atklājās jaunas radošās grupas, piemēram, „Audzinātāji” – Marta, Noela, Zīle, Amanda, Gunta, Lija, Baņuta un Emīlija, „Komandantes” - Justīne, Lia, Indra un Karlīna. Konkursa uzvarētājs Krišjānis Cerbulis spēlēja saksofonu un uzstājās arī EVS noslēguma konkursā.
Tādas valstis kā EVS olimpiādē nav piedalījušās nevienā citā pasaules sporta pasākumā un tālab ir unikālas: EVSnija, Nārnija, SEFnija (Sarma un Elizabete ir visforšākās) un Viduszeme. Olimpiādē bija šādas disciplīnas: volejbols, futbols, tautasbumba un citas.
EVS dzīvi krāšņāku darīja arī citas jaukas lietas. Visneparastākais un grūtākais bija izbraukums uz atpūtas parku „Rāmkalni”, kur tika braukts ar laivām, likta lielā „puzzle”, kāpts pa baļķiem, klintīm, pabūts Velnalā un braukts ar divriteņiem. Tā bija pamatīga slodze, bet EVS dalībnieki atgriezās mājās noguruši un laimīgi.
Citvakar bērni, audzinātāji un skolotāji apmeklēja Jauno talantu koncertu Mālpils muižā, kuru vadīja un dziesmas dziedāja Andris Ērglis, kā arī citi latviešu mūziķi. Nelielu, bet krāšņu koncertu sniedza arī paši Jauno talantu skolas dalībnieki. EVS dalībniekiem koncerts sagādāja prieku, un daudzi dziedāja un dejoja līdzi koncerta izpildītājiem.
Īpaši interesanta bija arī ekskursija pa Mālpili gides Daces Brūnas vadībā. Tā EVS dalībnieki uzzināja daudz neparastu lietu par Mālpils vēsturi, vietu izcelsmi un pašiem mālpiliešiem.
Kādu dienu EVS dalībniekiem bija Lilijas Zobens noorganizētā interesantā tikšanās ar Aivu Rozenbergu – pasākumu „Rīga – Eiropas kultūras pilsēta 2014. gadā” kuratori. Tika stāstīts par logo izveidi, kura pamatā ir Austras koks, un par pasākumiem, kuri gaidāmi šī notikuma sakarā.
Interesantas bija arī stundas ārpus klasēm: latviešu valoda Saules kalnā pie dziedošajiem akmeņiem, vēsture – Mālpils muižā un visdarbi aušanas darbnīcā Mālpils kultūras namā – audējmeistares un Sarmītes Sedliņas vadībā ikkatrs EVS dalībnieks ieauda savus metus kopīgajā lupatu seģenē, kuru varēja apskatīt arī EVS noslēguma izstādē.
EVS-2010 bija īpaša skola, kurā ikviens dalībnieks jutās labi un gaidīti. Ja arī bija kāds grūtāks mirklis, tad atradās draugi, kuri prata apkampt, mierināt, dot padomu, centās izprast un palīdzēt. Visi jutās kā vienots veselums, kā akas grodi, kas rimti guļas viens uz otra, dodami iespēju dzert tīru, skaidru ūdeni.
Šī EVS bija vieduma un dzīves gudrību skola, kurā ikviens ieguva ne tikai zināšanas, bet arī izpratni par dažādām dzīves lietām. Tālab noslēguma koncerts bija emocionāli bagāts un ziedu klēpjos slīga ne tikai skolotāji un EVS vadītāja Lilija Zobens, bet arī šī gada EVS kausa ieguvēja Justīne Elferte un jaukā, neatkārtojamā audzinātāja Līnīte Zobens – East, kuru pamatoti varam uzskatīt par EVS dvēseli.
Ziedi, asaras, apsveikumi un savam akmens draugam vēstulēs izteiktās domas, kas liek sasparoties un domāt atkal par nākamajām EVS. Lūk, fragmenti no vēstulēm uzgleznotajam akmens draugam:

Sveiks, Akmenīt!
Rakstu Tev no vasaras nometnes. Katru vakaru mums ir visvisādas vakara nodarbības, kas ir ļoti jautras un prieka pilnas. Mēs jau esam darījuši tik daudz, un ir pagājusi tikai 1 nedēļa. Es nevaru sagaidīt otro nedēļu.
Laila Gross

Čau, Fredij!
Es esmu EVS. Šeit ir ļoti jauki, un es satiku visus savus draugus.
Emily Buchanan

Mīļā Džipsī!
Kā Tev iet? Tagad esam latviešu valodā un uzgleznojām mūsu akmens draugu. Tu izskaties burvīgi.
Šovakar būs balle EVS. Visi paliks augšā, kamēr kritīs zemē un aizmigs.
Lija Andersone

Mīļais Gustav!
Man ļoti patīk EVS. Es skrienu naktsmierā apkārt un guļu stundās. Man liekas, ka pa naktīm skriet ap futbola laukumu ir labs sods, man patīk.
Māris Priedītis

Cienītais Jēkab!
Pagaidām esmu atrodama EVS. Mums te ir danči un dziedāšana. Es domāju, ka tas ir svarīgi, lai mēs visi zinām un aktīvi piedalāmies latviešu kultūras dzīvē. Šeit mēs satiekam draugus, ar kuriem ir jautri pavadīt laiku un arī sazināties pēc EVS. Visi ir draudzīgi un šeit ir ļoti patīkami.
Baņuta Kalns – Tīmane

Sveiks, mans akmens Bob!
Atceros, ka Tu man teici, lai neuztraucos par to, ka man pēdējais gads EVS, bet man tiešām nesanāk, visu laiku par to domāju, vai vēl atgriezīšos, vai mani paņems kā audzinātāju. Ak, kā es gribētu zināt atbildes uz šiem jautājumiem!
Justīne Elferte – EVS-2010 kausa ieguvēja.

Pēc šīm nelielajām vēstulītēm savam akmens draugam ir noprotams, cik EVS šogad bija jauki, cik dažādi bija skolēni, tik dažādas viņu domas. Ja arī kādam varbūt iejusties bija grūtāk, tad draugu pleci un atbalsts palīdzēja. Ja nepatika kāda nodarbība, tad cita savukārt sniedza prieku un gandarījumu. Ja gadījās kādas nelielas ķibeles, tad diskusijās, pārrunās izkristalizējās viedokļi un risinājumi, kas palīdzēja izanalizēt samilzušāku situāciju. Tā tika iegūta pieredze un mācība turpmākajām EVS, kuras visi atkal gaidīsim ar nepacietību, jo, kā raksta Elīze Sinka: „Es esmu bēdīga, ka mums ir tikai viena nedēļa palikusi. Es negribu iet projām no šejienes.”. Bet Zane Struberga viņai piebalso: „EVS ir vislabākā nometne pasaulē, un visi cilvēki ir ļoti jauki.”.

Sandra Paegle