Madonas rajona laikraksts ¨Stars¨ 2000.gada 12.augustā

Gaiziņkalnā latvieši meklē latvisko

Šovasar Eiropas ārzemju latviešu jaunieši par vasaras nometnes vietu izraudzījās Gaiziņkalnu. Divas nedēļas – no 30.jūlija līdz 12.augustam 40 jaunieši dzīvoja Ineses Apelis vadītās SIA ¨Atpūta Gaiziņkalns¨ bāzē, baudot dabas tuvumu, mieru, darbojoties interešu grupās, apceļojot skaistākās Madonas rajona vietas, uzkrājot iespaidus un iemantojot jaunus draugus.

Nometnes vadītāja Laima Spīkmane-Brauna uz Gaiziņkalnu atbraukusi no Londonas kopā ar savu meitu deviņpadsmitgadīgo Selgu, kura nometnē ir audzinātāja, un četrpadsmitgadīgo Kristu, nometnes dalībnieci. Vadītāja stāstīja: - Tā ir nometne, kas ir domāta trimdas latviešu izcelsmes bērniem. Nometni atbalsta Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Rietumu latviešu apvienība. Pirmoreiz nometne notika 1979.gadā Minsteres Latviešu ģimnāzijā. Uz Latviju pirmoreiz nometne izbrauca 1993.gadā, kad apmetāmies netālu no Rudbāržiem. 1994.gadā nometne atkal bija Anglijā, bet kopš 1995.gada mēs, nometnes dalībnieki, katru gadu braucam uz Latviju, iepazīstot aizvien jaunas skaistas vietas. Ārzemju latviešu bērnu vasaras nometnes ir bijušas Tervetē, Kandavā, Īgatē, divus gadus pēc kārtas – Usmā, bet šogad pirmoreizi esam Gaiziņkalnā.

Gaiziņkalna nometnē laiku pavadīja jaunieši vecumā no 11 līdz 16 gadiem. Puse dalībnieku ir no Latvijas, bet otra puse – latviešu ģimeņu bērni no Anglijas, Skotijas, Vācijas, Zviedrijas, ASV, Kanādas, Sauda Arābijas un Čehijas. Nometnes dalībnieki sarunājas latviešu valodā, kas ir ļoti svarīgi ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.

Viktors Grigulis, kas Londonā vada tautas deju kopu, stāstija, ka nometnes programma veidota tā, lai ārzemju latvieši izjustu piederību Latvijai, uzturētu latvisku gaisotni.

Nometnē katru dienu notika latviešu valodas stundas, kuras vadīja skolotāja no Jēkabpils Kristīne Modnika, mākslas nodarbības vadīja Kristīne Lazdāne un Daiga Auce, ādas apstrādes pulciņu – Līga Sarkane. Jauniešiem bija iespēja atsvaidzināt Latvijas vēstures, sabiedrības mācības mākslas zināšanas, interesantas izvērtās tautasdziesmu, folkloras stundas, sporta nodarbības. Bērni varēja nodarboties ar to, kas viņiem patīk – ādas apstrāde, fotogrāfešana, filmēšana, diskusijas u.c. Vakaros tika spēlētas dažādas spēles, demonstrēti talanti, rīkotas dejas.

Interesanti, ka katrai istabai nometnes dalībnieki deva kāda Latvijas kalna nosaukumu. Daži dzīvoja ¨Mākoņkalnā¨, citi - ¨Sauleskalnā¨, bet, pietrūkstot kalnu nosaukumiem, istabiņām tika izdomāti ezeru nosaukumi. Piemēram, vadītāja Laima teica, ka viņa guļot Kaķīša ezerā.

Vasaras nometnes laikā grupa apskatīja Cesvaini, Vestienu, Braku un Meņģeļu muzejus Ērgļos, apmeklēja keramiķi Jāni Seikstu Madonā, peldējās Kaķīša ezerā. Visi noskatījās latviešu filmas ¨Mērnieku laiki¨ un ¨Baiga vasara¨.

Nometne noslēdzās vakar, 11.augustā, kad jaunieši rādīja, ko divās nedēļās paspējuši paveikt.

Iveta Šmuga