2002.gada Eiropas Vasras Skola Mazsalacā
Vai tie ir normāli bērni, kuŗi ar prieku dzenas pāri vai puspasaulei, lai nodotos divu nedēļu skolas mācībām pašā karstākajā vasaras brīvdienu laikā! Skolēnu netrūkst.
Tie brauc labprātīgi, turklāt atgriežas no gada gadā, un prāva daļa to, kuŗi pārsniedz audzēkņu vecumu, nometnē jau ir audzinātāji. Kas tā ir par burvju dziru, kas ir tas, kā dēļ tas notiek?
Viena dziras sastāvdaļa ir draudzība, otra notikumi, trešā varētu būt, ka tas tomēr arī kaut ko dod.
Četrdesmit pieci bērni un jaunieši vecumā no 10 līdz 16 gadiem šovasar pulcējās Mazsalacas vidusskolā. Sabrauca no astoņām valstīm bija pat pārstāvji no tik eksotiskām zemēm kā Austrālijas un Apvienotie Arabu Emirāti. Programmu veidoja Austris Grasis un Jānis Krēsliņš. Austris, lai gan vēl maizes darbā ir Vācijā, Bonnā, jau tikpat kā mazsalacietis, nopircis māju un īpašumu kaimiņos Skaņkalnes pagastā. Jānis Krēsliņš savukārt dzīvo Zviedrijā, Stokholmā.
Divu nedēļu garumā ik dienas bija izdomātas tēmas. Ar lekcijām un nodarbībām uzstājās gan rīkotāji paši, gan dažādi vieslektori par apģērbu, gaismu, skaņu, stilu, mīlestību, sāpēm, naudu un par daudz ko citu. Pēc lekcijām jaunieši sportoja, dziedāja un dancoja, kā arī nodevās darbībai dažādās interešu grupās. Notika teātŗa mēģinājumi, veidojās avīzes un radio redakcija katru dienu Radio Mazsalaca skanēja īss pārskats par notikumiem vidusskolā pirātstacija Radio EVS - ar pielikumu saldākā un saulainākā radiostacija visā Latvijā.
Nometnes notikumos tika iesaistīta arī pati Mazsalaca, piemēram, vietējo kultūras namu izmantojām kino izrādei noskatījamies Īsa pamācība mīlestībā. Biļetes gan pirkām nevis par latiem, bet par evšiem jauna valūta, ko uz vietas drukājām EVS vajadzībām. Evšu īpatnība ir tāda, ka tās katrā pusē ir cits skaitlis un naudaszīmes pareizo vērtību iespējams noskaidrot, vienīgi izdarot rēķināšanas operāciju. Naudu drukāt varējām ar augstas klases datoru techniku, ko aizdeva Mazsalacas vidusskola.
Mazsalacas baznīcā, arī izmantojot moderno techniku, uz balsinātas sienas ar datora powerpoint prezentācijas iespējām skatījāmies mākslas attēlus cilvēki sāpēs. Blakus bija baznīcas orģinālais 14.gadsimta altāris, un sarunas par sāpēm vadīja mācītāja Jāna
Jēruma-Grīnberga. Otra grupa tikmēr ārpusē pie baznīcas sarkanās mūŗa sienas sarunājās ar Vācijas ārstu Andri Zemīti par fiziskām sāpēm un šo jautājumu aplūkoja vairāk no medicīnas viedokļa.
Lielākā daļu nodarbību notika pašā Mazsalacas vidusskolā. Lielajā aktu zālē sestdienas vakarā norisēja dancu vakars ar Ilgu Reiznieci un vietējiem Mazsalacas mūzikas skolas vadītājiem - Mejeru ģimeni. Mejeri piedalījās arī citās nodarbībās. Viņu dēls Aivis ir fiziķis un stāstīja par gaismu un skaņu kā fizikālām parādībām. Valdis Mejers ar sievu Rutu piedalījās lekcijās par stilu, iepazīstinot dalībniekus ar dažādiem mūzikas stiliem.
Stila dienā vieslektore Ilona Ademaite no Narkloģijas centra Rīgā nodarbibā par narkotikām jauniešiem paskaidroja ja cilvēks nepazīst pats sevi, tad ir grūtāk vairīties no reibinošo vielu lamatām. Tapēc katram pašam, jāiepazīst sevi, un lielisks veids, kā to izdarīt, ir ar dejām. Tā nu kopā dejojām katrs savā stilā.
Divas naktis daži skolas dalībnieki pavadīja vietējā maizes ceptuvē, pie Mika. Tema, protams, bija maize, un pa dienu visi skolēni mācijās cept pīrāgus. Tie, kuŗi rīta agrumā atgriezās no ceptuves, savukārt bija nodevušies cepumiem, kūkām un maizei.
Visspilgtākā nodarbība, iespējams, bija dienā, kad atbrauca Rīgas Juridiskās augstskolas prorektore Linda Freimane, bijusi EVS skolniece. Aktu zāli viņa pārvērta tiesas zālē un lika bērniem iztēlot tiesas prāvu ar izdomātu lietu par diviem bankas aplaupītājiem, vārdā Austris un Jānis... Tiesneši piesprieda Jānim sešus gadus ieslodzījumā, bet Austri atlaida bez soda. Spriedums gan šķita visai aizdomīgs, un dažam labam radās iespaids, ka starplaikā notikusi vēl kāda nelikumīga rīcība...
Skolas norisēs piedalījās vēl viens bijušais EVSnieks Latvijas armijas kapteinis Ilmārs Lejiņš. Spēka dienā viņš piedalījās ar apmācībām un sarunām par spēku, bruņoto spēku izpratnē. Ar jauniešiem tika apspriests sievišķīgais un vīrišķīgais spēks, arī morālais spēks. Sekoja virves vilkšana vienā pusē meitenes, otrā puiši. Meitenes, kā par brīnumu, divas reizes no trim, puišus pieveica, taču laikam gan tāpēc, ka zēni sākumā nemācēja sadarboties un vilkt ritmā.
Šī vasara Latvijā ir saulaina un silta. Varējām peldēt Salacā un visā pilnībā izbaudīt patiesi skaisto apkārtni. Skaņas dienā pašsaprotams pārgājiena mērķis bija Skaņais kalns. Ugunskuram degt, tur notika dziesmu kaŗš. Arī ikdienas programmā bija daudz dziedāšanas, un noslēgumā jaunieši uzstājās ar īsu, bet ļoti skanīgu programmu.
Tā beidzās skolas laika uzburtā pasaulīte, visi izklīda katrs uz savām mājām, lai nākamajā vasarā atkal vēlētos braukt uz EVS. Tā saistviela, kas ik gadus satur kopā dalībniekus, audzinātājus un skolotājus, ir kopīgi piedzīvotais, atmiņas, notikumi, bet vairāk par visu draudzība! Tā arī rada dzinuli, kas bijušajiem dalībniekiem pēc gadu desmitiem liek atgriezties skolā par vieslektoriem. Linda Freimane to izteica šādi: Liela atšķirība ir tā, ka skola tagad notiek Latvijā, citādi viss ir tāpat, kā es to atceros, vienīgi pati esmu drusku vecāka un vietā ir nākuši citi audzēkņi.