ZIŅOJUMS RLA SĒDEI

PAR EIROPAS VASARAS SKOLU (EVS)

VIŠĶOS 2005. GADĀ

EVS notika laikā no 2005.gada 31.jūlija līdz 14.augustam Višķos, kas atrodas aptuveni pusceļā starp Daugavpili un Aglonu. EVS bija izvietota Profesionālās vidusskolas telpās, trīs atsevišķās ēkās: skolā, dienesta viesnīcā (kopmītnē) un ēdnīcā, kas atradās pārsimt metru attālumā viena no otras. EVS bija pavisam 62 personas: 46 skolnieki, 9 audzinātāji, 5 skolotāji un 2 administratīvie darbinieki.

EVS piedalījās skolnieki no šādām valstīm: no Latvijas (18 – no tiem 8 bijušie trimdinieki), Anglijas (10), Zviedrijas (4), Vācijas (6), Francijas (2), Luksemburgas (2 ), ASV (3), Apvienotiem Arābu Emirātiem (1).

EVS darbojās 9 audzinātāji: Laila Grīnberga (GB), Vita Millere (GB), Līnīte Zobens-East (GB), Kaspars Kaugers (LV), Audris Ločmelis (LV), Pēteris Brūvers (LV – CZ), Jānis Zēgners (LV – D), Indra Opeskina (D), Zane Ziemele (UAE – CAN). Audzinātāju vadītāja bija Vita Millere. Laila Grīnberga galvenokārt nodarbojās ar EVS avīzes veidošanu.

EVS strādāja 5 skolotāji: Lidija Piļecka – latviešu valoda, Lilita Baško – vēsture, Didzis Krūmiņš – māksla, Andris Garokalns – rotkalšana, Lilija Zobens – mūzika. Visi no Latvijas, izņemot Liliju Zobens (GB).

Administratore bija Aira Priedīte-Bērziņa (D), vadītāja – Rita Brūvere (LV - CZ).

Oficiālajos dokumentos kā EVS vadītāja parādījās Velga Zēgnere (LV – D), jo viņa pagājušā gadā divas nedēļas mācījās Nometņu vadītāju kursos, kurus ar sekmīgi uzrakstītu projektu un nokārtotu eksāmenu beidza, iegūstot Latvijas Nometņu vadītāju apliecību. Bez šādas apliecības Latvijā bērnu nometnes vairs rīkot nedrīkst - to pieprasa Latvijas likumdošana. Par šo visai grūto laika un darbietilpīgo kursu sekmīgu pabeigšanu Velgai Zēgnerei pienākas sirsnīga pateicība.

Tāpat liela pateicība viņai pienākas par 2005.gada EVS sarīkošanu: par līguma noslēgšanu ar Višķu skolu, kas bija garš un grūts process, par skolotāju sameklēšanu un par organizēšanas palīdzes Airas Priedītes-Bērziņas iesaistīšanu skolnieku reģistrēšanas darbā, kā arī EVS finanšu kārtošanā Višķos.

Jāuzsver, ka, ja vēlamies saglabāt EVS gaisotni – ka vismaz audzinātāji ir bijušie EVS dalībnieki – mēs nespējam un ari nākotnē nespēsim izpildīt visas oficiālās prasības, kādas Latvijas noteikumi paredz bērnu nometņu rīkotājiem. Visiem nometnes darbiniekiem jābūt Latvijā derīgām sanitārajām grāmatiņām ar apstiprinājumu par dažādu analīžu izdarīšanu un ārstu slēdzieniem par darbinieka veselības stāvokli, protams, latviešu valodā. Arī visiem bērniem ir jābūt ārsta izziņai pēc noteiktas formas un potēšanas grāmatiņai, kurā izdarīti ieraksti par Latvijā obligātajām potēm. (Latvijā, bez tam, ir paredzētas vairāk potes nekā piem.Vācijā.) Tā kā gan liela daļa bērnu, gan lielākā daļa audzinātāju ierodas Latvijā īsi pirms EVS sākuma, tas praktiski nav izdarāms Ja to kāds arī gribētu darīt, tad jāapzinās, ka šis process ir saistīts ar diezgan lielu laika un finansu patēriņu.

Tā kā EVS vēl nekad nebija notikusi Latgalē, tad 2005.gadā to ar nolūku rīkojām Višķos un meklējām skolotājas no Latgales. Vēstures skolotāja Lilita Baško bija sagatavojusi Latvijas vēstures brošūru, kas tika izdalīta visiem skolniekiem un no kuras bērni arī mācījās. Latviešu valodas skolotāja Lidija Piļecka savās stundās nedaudz iepazīstināja bērnus ar Latgales dialektu un folkloru. Savukārt Lilija Zobens korim iemācīja dažas dziesmas latgaliešu dialektā.

EVS laikā katru dienu, izņemot svētdienas, notika 3 mācību stundas – latviešu valoda, vēsture un māksla. Obligātas nodarbības visiem bija kora dziedāšana (Lilija Zobens ar palīgiem) un tautas dejas (Audris Ločmelis ar palīgu Indru Opeskinu, akordeons – Lilija Zobens). Bez tam, katram bērnam bija jāizvēlas un jāpiedalās vismaz vienā interešu grupā: teātris (Vita Millere), gleznošana, zīmēšana (Didzis Krūmiņš), rotkalšana (Andris Garokalns), zolīte (Jānis Zēgners), video filmēšana (Kaspars Kaugers).

Dalība kādā sportā vai iešana uz ezeru bija pēc brīvas izvēles, tomēr vienā no tām bija jāpiedalās. Vakara nodarbībās, ko vadīja audzinātāji, piedalījās visi. Tās bija: iepazīšanās spēle, „mantiņu meklēšana”, kvizs par Latviju, stafete, debašu vakars par identitāti, pašu sacerētas dzejas vakars pie ugunskura, balle, Latīņamerikas dejas, mēmais šovs, dziesmu karš, talantu un beztalantu vakars, noslēguma balle.

11.augustā EVS viesis bija astronomijas profesors Dainis Draviņš (S), kurš ļoti interesanti stāstīja par meteorītu joslu, kurai katru gadu ap 12.augustu cauri iet Zeme. Kopā ar viņu mēs būtu varējuši vērot krītošos meteorītus, ja debesis nesegtu mākoņi. Viņš bija sagatavojis un sakopējis grozāmo debess karti, pēc kuras bērni būtu varējuši atrast planētas un zvaigznājus, ja būtu bijis skaidrs laiks. Tomēr Daiņa Draviņa stāstījums, pēc kura bērniem bija daudz jautājumu, un viņa atvestā Latvijā veidotā filma par meteorītiem un to atstātajiem krāteriem bija ļoti interesanta.

Vienā pēcpusdienā visi EVS dalībnieki ar kājām aizgāja uz 2 km attālo Špoģu Bērnu Mākslas skolu, kuras keramikas skolotājs mūs iepazīstināja ar skolu un bērnu darbiem. Šis skolotājs pēc mūsu lūguma trīs dienas mācīja mūsu bērniem māla veidošanu, un pēc tam skolas ceplī apdedzināja viņu veidotās māla pogas. Savukārt EVS mākslas skolotājs Didzis Krūmiņš mācīja bērniem dažādas mākslas technikas – skicēšanu, zīmēšanu, gleznošanu brīvā dabā un – regulāri spēlēja ar viņiem basketbolu.

Kādā citā pēcpusdienā gājām uz 1 km attālo Višķu katoļu baznīcu, kur aplūkojām baznīcā izvietotās krusta ceļa gleznas ar uzrakstiem latgaļu valodā. No baznīcas torņa varējām tālu redzēt skaisto apkārtni ar ezeru.

EVS pirmās nedēļas beigās, svētdien, 7.augustā, devāmies ekskursijā. Vispirms uz Aglonas baziliku, ko, sadalījušies divās grupās, aplūkojām kopā ar vietējām gidēm. Pēc atspirdzināšanās pie avotiņa devāmies uz Aglonas Maizes muzeju, kur muzeja vadītāja ļoti interesanti stāstīja par maizi, par sējas un kulšanas darba rīkiem, par maizes cepšanu, par tās materiālo un garīgo vērtību, par vietējo Latgales apgaismības darbinieci, par pašreizējām grūtībām, ar ko sastopas Latgales zemnieki. Tad aizbraucām uz ļoti dziļo, ar zaļu ūdeni pildīto Velnezeru, kam ir neparasta, apaļa forma. Ceļā uz turieni mūsu autobuss pārāk cieši piebrauca jaunbūvētā smilšu pievedceļa malai, kurā iegrima viens ritenis. Pēc pasažieru izkāpšanas šoferis velti mēģināja izbraukt no smiltīm, tāpēc nācās lūgt palīgā traktoru, kas autobusu pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem vispirms ievilka grāvī un tad izvilka no grāvja.

No Velnezera aizbraucām pie vietējā keramiķa Valda Pāvuliņa, kurš parādīja mums tradicionālo zemes cepli un ļāva katram gribētājam izgatavot māla svilpaunieku pīlītes formā.

Laika apstākļi otrajā nedēļā bija diezgan nelabvēlīgi – ilgi lija lietus. Tāpēc bija ļoti labi, ka EVS notiek skolā, kur ir pieejama sporta un sarīkojumu zāles, ko brīvi varējām lietot. Tāpat skolā bija iespējams atrast piemērotas telpas rotkalšanai. Lai cik patīkami bija tas, ka 2004.gada EVS varēja notikt Vecmuižas viesu namā, taču ilgstoša lietus gadījumā šādas telpas nebūtu bijušas pietiekamas. Ar šo aspektu jārēķinās nākamo EVS rīkotājiem.

EVS noritēja bez nopietniem negadījumiem vai saslimšanām. Sīkus ievainojumus un nelielas apaukstēšanās slimības izārstējām mēs, divas mātes ar bērnu audzināšanas pieredzi – Aira Priedīte-Bērziņa un Rita Brūvere. Bērnu ļoti kāroto nakts pārgājienu nevarējām sarīkot slikto laika apstākļu, indīgo augu latvāņu un vietējo jauniešu traucējošās uzvedības dēļ. Nelaimīgas sagadīšanās dēļ tieši tajā vakarā, kad bijām plānojuši nelielu, atvieglotu nakts pārgājienu, iereibuši vietējie jaunieši trokšņoja pie mūsu naktsmītnes un svieda ābolus mūsu logos tā, ka saplīsa viena loga rūts.

Saskaņā ar vispārējo tendenci mūsdienu pasaulē, kam raksturīga bērnu un jauniešu aizvien bezatbildīgāka un antiautoritārāka uzvedība, arī EVS šogad pastiprinājās tās sliktās uzvedības tendences, kas bija iezīmējušās jau iepriekšējos gados.

Pārrunājot šo problēmu ar skolotājiem un audzinātājiem, nonācām pie kopīga lēmuma trīs zēnus par vairākkārtēju EVS noteikumu pārkāpšanu nākošajā gadā EVS neuzņemt. Ceram, ka tas palīdzēs gan viņiem pašiem, gan pārējiem EVS dalībniekiem saprast, ka ir robežas, ko nedrīkst pārkāpt.

Ieteikums nākošā gada EVS rīkotājiem – pievērst īpašu uzmanību jaunākajiem dalībniekiem un norīkot vienu audzinātāju, kas ir pastāvīgā kontaktā ar šiem bērniem un viņus aprūpē. Būtu ļoti vēlams ik dienas rīkot īsas apspriedes visiem skolotājiem un audzinātājiem. Tas šogad telpu iekārtojuma dēļ bija grūti panākams.

Velga Zēgnere kopā ar savu dēlu Daini ir pieteikusi un nākamajās nedēļās izveidos EVS mājas lapu ar adresi www.eiropasvasarasskola.net . EVS apzīmējumu nepieņēma, jo šis saīsinājums tiek rezervēts reģistrētām biedrībām jeb tml. EVS ir nepieciešama vecāku padome, kura rūpētos par skolas kontinuitāti, programmu, skolotājiem utt.. Meklējam EVS 2006 vadību un rīkotājus.

Visi EVS 2005.gada darbinieki, jo īpaši audzinātāji, strādāja radoši, aizrautīgi un pašaizliedzīgi, hroniski neizguļoties nakts dežūru dēļ, bet dienā darbojoties ar bērniem dziedāšanā, dejošanā, sportā, interešu grupās un vakara programmās.

Secinājums: EVS arī 2005.gadā bija labi izdevusies, jo, mūsuprāt, galvenais EVS mērķis – iepazīt Latviju, stiprināt bērnu latvisko identitāti, palīdzēt viņiem atrast draugus latviešu vidū, sarunāties latviski – tika panākts.

Rita Brūvere, EVS vadītāja

Velga Zēgnere, EVS galvenā rīkotāja