Eiropas Vasaras Skola 2006 :
Saules pērle - Latvija
Arī šovasar uzplauka daudzu bērnu sengaidītais EVS brīnumzieds !
Kas ir EVS? Kas ir EVS dalībnieki? Kas esam mēs visi?
Jau 27 gadus ik vasaru latviešu bērni no daudzām Eiropas valstīm, kā arī pa dažam no vēl tālākām pasaules malām, satiekas Eiropas Vasaras Skolā (EVS). Dalībnieku vecums ir no 11 līdz 16 gadiem. Pirmā EVS tika rīkota 1979.g. Minsterē, Vācijā, tās galvenais iniciators bija toreizējais Minsteres Latviešu Ģimnāzijas (MLĢ) internāta vadītājs Imants Balodis. 1995.g. EVS no trimdas pārcēla uz Latviju, kur tā katru gadu notiek citā novadā, lai jaunieši iepazītos ar visu Latviju.
 |
| Aktīvie EVS dalībnieki - iecerēto, kopīgo foto izjauc daži "nelabvēļi", iesākot ūdenskauju |
Šī gada 46 dalībnieki sabrauca no 11 valstīm: 14 no Latvijas (5 no tiem bijušie trimdinieki), 12 no Anglijas, 6 no Vācijas, 2 no Igaunijas, 2 no Zviedrijas, 2 no Itālijas, 1 no Šveices, 2 no Francijas, 2 no Luksemburgas, 2 no Beļģijas, un 1 no Saūdas Arabijas. Arī audzinātāji un skolotāji bija no vairākām zemēm. Vadītāja pienākumus pirmo reizi uzņēmas Aivars Sinka no Anglijas, kurš uz EVS ieradās ar savām jautrām trejmeitiņām Māru, Annu un Elīzi.
Svētdienas pēcpusdienā, 30.jūlijā, Daugavas krastmalā, pie Prezidentes pils sapulcējās bērni un jaunieši, lai kopīgi brauktu ar busu uz EVS 2006. Viņus izvadīja ne tikai vecāki, bet arī labs skaits bijušo EVS dalībnieku, kuri žēli un mazliet skumji noskatījās dalībnieku iekāpšanu busā. Jo viņi vecuma pārsniegšanas dēļ vairs nevar piedalīties EVS kā bērni un visus diemžēl nevar uzņemt par audzinātājiem.
Lielais autobuss 60 cilvēku grupu aizveda uz skaisto, mežā ieskauto Vecmuižu, pa ceļam apstājoties pie Minhauzena muzeja Duntē. Viesu nams Vecmuiža atrodas netālu no Tūjas, Limbažu novadā. No busa izkāpa mazliet domīgi, mazliet noguruši, bet ieinteresēti bērni un pieaugušie. Tas viss ir tik jauki un gaidīti! Gaidīti tiem, kas EVS ir jau otro, trešo un pat devīto reizi, jauki un ar ieinteresētību raugas tie bērni, kuri šajā skoliņa ir pirmo reizi.
Šīs divas nedēļas, no 30. jūlija līdz 13. augustam, piederēja tieši EVS, tieši šiem Latvijā un ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešu bērniem. EVS ir sava tradicionāli iedibināta kārtība, kas liek ikvienam šeit justies īpašam, gaidītam, svarīgam. Ik rīts sākas ar vingrošanas aktivitātēm, Latvijas karoga uzvilkšanu, kuru pavada īpaša tautasdziesma. To dzied visi EVS dalībnieki, izveidojuši apli ap karogu. Svētīga ir ēdienreižu uzsākšanas dziesma un pateicības vārdi gan Dieviņam, gan devējam. Ik vakaru ar karoga nolaišanu un mīļo miega dziesmu kādreizējā EVS vadītāja Pāvila Johansona īpaši šai nometnei veltītā Aijā, aijā, mēnestiņš iet staigāt viens otram novēlot ar labu nakti!, nometnes dalībnieki dodas uz nakts mieru (dažs labs gan uz nakts dēkām). Arī šajā nometnē šī kārtība tika ievērota!
 |
Noslēguma balles klinģeris ar (no labās p.) Eduardu Šulcu (LV), Jāni Zēgneru un slaveno EVS 2006 megafonu (LV - D), Lieni Rozīti (S) un Arvīdu Kļaviņu (I) |
Rīta cēlienu aizpildīja četras mācību stundas, kurās bērni varēja iepazīties ar Latvijas dabu kopā ar vietējiem biologiem Intu un Andri Somām un meža projektu autori Santu Rudzīti. Latviešu valodas stundās viņi varēja pastrīdēties, padiskutēt - latviešu valodā apgūstot nezināmos vārdus un jēdzienus, un padomāt par to, kas ir Laimīgā zeme. Pašu sacerētos, īsos teātra uzvedumos skolnieki parādīja savus priekšstatus par laimes meklētāja tēlu Sprīdītis, latviešu valodas skolotājai Sandrai Paeglei piepalīdzot. Bērni mākslas stundās ar skolotāju Didzi Krūmiņu, izmantojot dabas materiālus, avīzes un līmi, radīja neēdamas ēdamlietas virtuves vai viesistabas interjeram ābolus, banānus, piparus/paprikas. Kopā ar brīnišķīgo, jauko mūziķi un diriģenti Liliju Zobenu no Anglijas varēja dziedāt uz nebēdu. Cik koši izskanēja Skolēnu dziesmu svētku repertuāra dziesmas Saule aust un Liesmiņa, ar mīlestību un aizrautību skanēja EVS ļoti iecienītā dziesma Es gribu ar tevi skolā iet .... Azartiski un jautri dziedāja gan tautas dziesmas, gan ziņģes.
Īpaša plaukšķināšana un kāju dipoņa skanēja ik pusdienlaiku, kad tautas danču ritmos bērni ritināja deju soli gan Lilijai Zobenai spēlējot, gan mūsu lietpratējai medicīnā un tautas deju soļos Paulīnei Riemeri (Buchanan) no Anglijas tos mācot un līdzi dejojot. Paulīne prata pat vislācīgākajām un slinkākajām kājām likt kustēties raitajā latviešu polkas ritmā.
Rotkalis Andris Garokalns kopā ar interesentiem kala latviskas un bērnu izvēlētās rotaslietas. Tomēr ar prieku gribas atzīmēt, ka latviskās rakstu zīmes un Nameja gredzeni bija tās rotaslietas, kuras bērni kala vislabprātāk. Arī nometnes administratore Evita Žeikare un mūzikas pasniedzēja Lilija izkala gredzenus, Andrim profesionāli piepalīdzot.
Pēcpusdienas nodarbības ievadīja stundu garas sporta aktivitātes. Tās un interešu grupas vadīja audzinātāji, kuri rūpējās gan par nopietnāku, gan lustīgāku laika pavadīšanu. Interešu grupās: šacha un zolītes spēlmaņi, audzinātāju Daiņa un Jāņa Zēgneru vadībā, domās iegrimuši, centās atrast izeju grūtās situācijās. Teātra grupas dalībnieki ar Lienes Rozītes palīdzību skaļi un jautri gatavojās pašsacerētai izrādei par EVS dzīvi. Bet avīzes interešu grupa pie redaktorēm Lailas Grīnbergas un Līnītes Zobenas bija īsti paparaci, cenšoties fotografēt un pierakstīt pat visslepenākās EVS lietas tās dalībnieku dzīvē. Rezultāts lielisks EVS avīze! To ikviens EVS dalībnieks saņēma kā dāvanu, aizbraucot mājup.
Pašās vakara un dažkārt nakts stundās notika jautrās lietas, kuras audzinātāji bija īpaši izdomājuši un sagatavojuši. Audzinātāji bija ilggadējie EVSnieki, daži pat jau 9. gadu piedalījās - no Anglijas Līnīte Zobena (East), Laila Grīnberga un Āris Zāns, no Vācijas Jānis un Dainis Zēgneri, no Zviedrijas Jūle (audzinātāju vadītāja) un Liene Rozītes un no Latvijas Andris Kajaks (EVS pazīstams tikai kā Šortiņš). Jautras un balti miltainas, meklējot konfektes miltos, bija stafetes, bet šovu vakarā Mantiņu meklēšana varēja gan smieties, gan pārdomāt šādas tādas lietas par Latvijas nākotni. Jautājumu un atbilžu vakarā komandas varēja parādīt savu erudīciju dažādās jomās, bet Karogspēles rezultātu izšķīra lapsenes, kuru pūznī iekāpa brašās karognesēju komandas dalībnieces. Dziesmu kara vienīgie ieroči bija dziesmas par izlozēto tēmu. Debatēs bērni grupās mācījās sarunu mākslu runāt pa vienam, argumentēt sacīto, bet galvenais ieklausīties runātājā. Arī jau tradicionālā Talantu un Beztalantu vakarā ikviens likās ļoti talantīgs gan mūzikas, gan burvju mākslas, gan teātra, gan deju, gan spēļu jomā. Sporta un citu jautro lietu olimpiādē azartiskā cīņā uzvarēja ikviens, kas piedalījās, jo galvenais taču ir piedalīties!
Izbraukumi uz jūru spirdzināja ādu un dvēseli, bet ļoti interesanta bija administratores Evitas un EVS vadītāja Aivara sestdien organizētā ekskursija uz Cēsīm, Āraišiem un Siguldu. Tā bērniem bija iespēja iepazīt trīs dažādas Latvijas pilis un to vēsturi.
 |
Šacha interešu grupa - (stāv no labās p). Arvīds Kļaviņš (I), Aleksandrs Svilans (B), (sēž) Lauma Kalns-Tīmane (LV- GB) un Monika Kļaviņa (I) |
Bērnu ļoti gaidīts un audzinātāju rūpīgi gatavots bija arī jau tradicionālais nakts pārgājiens par temu Brīvības cīņas, kas šogad bija veltītas S kolnieku rotai Cēsu kaujās 1919.g. Audzinātāji un vadonis Aivars mežabrāļu un karavīru tērpos slēpās mežā, sadalīja uzdevumus un visādi pārbaudīja pārgājiena dalībniekus. Nakts tumsā slepeni ieradās 10 agrākās EVS dalībnieces (Ance, Lāra, Lelde, Kate, Liāna u.c., bet neviens zēns!?), lai papildinātu ienaidnieku kaujinieku rindas. Kamēr mūsu medmāsa Paulīne pirmo komandu ieveda mežā, aizsienot katram acis, tikmēr skolotāji Sandra, Andris un Lilija nākamo modināja, sazīmēja uz vaigiem latviskās zīmes kā pazīšanās simbolus. Ikvienam bija savs pienākums, savs darbiņš, sava lieta, kas aizrāva, bet galvenais vienoja un saliedēja. Tas nekas, ka 2 bataljoni kaujas karstumā īsu laiku pazuda... Pateicoties 21.gadsimta modernai technikai - mobiliem telefoniem - izdevās viņus lokalizēt un izvest uz pareizo ceļu. Rītausmā kaujas beidzās ar uzvaru, Latvija bija izglābta un pēc nedaudz gulētām stundām turpinājās ierastās skolas stundas.
EVS dzīvi īpaši interesantu un saistošu padarīja viesi: Valdis Muktupāvels ar lekciju par tautas mūzikas instrumentiem, prāveste Jāna Jēruma Grīnberga mācīja izprast vienam otru, iepazīt un pieņemt cilvēkus pasaulē tādus, kādi viņi ir, kā arī pabija kopā ar EVS dalībniekiem Svecīšu svētbrīdī. Bijušā EVS dalībniece Lelde Beņķe stāstīja par Eiropas Jauniešu Parlamenta darbību, struktūru un iespējām iesaistīties šis kustības darbā.
Pateicoties vairāku vecāku ziedojumiem un EVS dalībnieka Ivo tēva, astronomijas profesora Daiņa Draviņa labiem sakariem, radās vienreizēja izdevība: uz 2 dienām nomāt Astronomijas attīstības fonda mobilo observatoriju - smago kravas mašīnu, uz kura jumta atrodas kupols ar iebūvētu modernu teleskopu. Tā ir vienīgā šāda veidā Eiropā, turklāt viena no retājām pasaulē. Observatorijā ievietota pašlaik modernākā (optiskā) astronomiskā technika visā Baltijā www.astro-car.com . Observatorijai līdzi atbraukušie pasniedzēji ar skolniekiem nepētīja tikai zvaigznes un mēness krāterus, bet lasīja arī interesantas lekcijas par saules sistēmu un dažādām astronomiskām parādībām. Eksperimeni bija veltīti gaismai, krāsām un kā cilvāki tās redz. Jaunieši vēroja dubultzvaigznes, Riņķa miglāju un dažādas zvaigžņu kopas (zvaigznes, kuras kosmosā atrodas vienkopus) un dienas laikā sauli. Īpaši astronomija interesēja Arvīdu Kļaviņu no Itālijas, kuram šis bija pirmais, bet reizē arī pēdējais EVS gads. Savu dzīvi Arvīds plāno saistīt ar astronomiju un fiziku, tālab viņam bija daudz jautājumu observatorijas lektoriem.
Nezinātājs būs izbrīnīts un jautās: Un tiešām tas viss notika divu nedēļu laikā? Ticiet vai neticiet, bet, pateicoties EVS nenogurstošai organizatorei un oficiālai vadītājai Velgai Zēgnerei ar palīdzēm Airu Priedīti-Bērziņu un Gitu Gemūti, kā arī finansiāliem atbalstītājiem - Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācija lietās IUMSILS, Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā Izglītības fondam, ziedotājiem Aijai Pakulei un Dr. Jānim Dimantam no ASV, Maijai Dreimanei (tēva Gustava Ērenpreisa piemiņai), EVS stipendiju fonda ziedotājiem, EVS lielā brāļa ELJA50 biedru atsaucībai un daļai EVS dalībnieku vecākiem, tas viss notika šī gada vasarā.
Šādas EVS ļauj bērniem iepazīt Latvijas dabu un vēsturi, attīstīt un pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas gan savstarpējā saziņas procesā, gan mācību stundās, iepazīties ar latviešu dziesmām, dejām, kā arī iegūt jaunus draugus ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Svēts ir to cilvēku darbs un ieguldījums, kuri spējuši gadu desmitiem šādi uzturēt latviskumu tajos bērnos, kuri dzīvo tālu prom no Latvijas, un arī tajos, kuri, dzīvojot šeit, dažkārt īsti nav par to aizdomājušies.
Ir 12. augusts - EVS noslēguma vakars. Mīļi vārdi, EVS 2006 žurnāls, krekliņš, teātri, koris, orķestris, tautasdejas, rotaļas, atvadīšanās no dalībniekiem, kuriem šis bija pēdējais EVS gads, to starpā arī EVS 2. paaudzes pārstāvis Mikk Grīns (tēvs Tots Grīns piedalījās pirmās EVS) no Igaunijas, atzinības rakstu un balvu pasniegšana, ikgadējā ceļojošā EVS kausa pasniegšana, par ko šogad priecājas Anna Andersone no Zviedrijas, dāvanu pasniegšana Vecmuižas čaklajām pavārēm un amatniekam Vilnim, kopīgās vakariņas ar viesiem un vecākiem, Latvijas karoga svinīgā nolaišana ar Valsts himnu Dievs, svētī Latviju, jaukā nakts ballīte...
13. augusts. Atvadu asaras, skumjas, solījumi... Kopīgais autobusa brauciens atpakaļ no Vecmuižas uz Rīgu, kur pie Okupācijas muzeja nogurušos, bet arī laimīgos bērnus sagaidīja liels skaits jauniešu vecāku un draugu. Vairumam šķiroties bira asaras, žēl bija atstāt EVS burvju zemi, lai atgrieztos atkal savā ikdienā, vienalga kurā pasaules malā. Atvadas ilga gandrīz 2 stundas, lai jau vakarā gandrīz visi jaunieši, audzinātāji un vecāki atkal tiktos Doma laukumā uz vakara nodarbībām. Tas viss tagad jau ir pagātnē, bet varbūt sī gada EVS vadmotīvu mazliet pārveidojot - tās asaras pārvērtīsies jaunās Saules pērlēs - Latvijai un vilinās, aicinās, mudinās: Nākamvasar, nākamvasar... Brauksim atkal uz EVS 2007!